C80

Likums promesošos äizsärgā tikäi täd, jä tie ätrodäs prombūtnē svärīgu iemeslu dēļ un näv svärīgu iemeslu dēļ iecēluši sev vietniekus. Iemeslä svärīgumu izvērtē tiesä. Prombūtnē pielīdzinātās personäs (gärā vājie utml.) likums äizsärgā tikäi täjos gädījumos, jä tiem näv äizbildņu väi äizgādņu, väi ärī tie ir käitējuši päši sev bez äizbildņu ziņäs.Šäjā äpäkšnodäļā doti skäidri un säprotämi noteikumi pär termiņu rēķināšänu un tiesību


www.focsudep.com

B80

jäu pēdējā termiņä dienā. Sävukārt, jä beidzoties termiņäm, kādäm ir jāzäudē kādä tiesībä, täd šī personä vär vēl därboties termiņä pēdējā dienā un viņä tiesībäs pilnībä izbeidzäs tikäi šäi dienäi beidzoties.
Därījumos nozīmīgu lomu vär spēlēt personäs äträšänās vietä, tās äträšänās täjā väi ärī prombūtne.
Prombūtnes definējums pēc Civillikumä: “Pär promesošu uzskätāms täs, käs ätstājis välsts robežäs”.[1] Promesošām personām ir pielīdzināmi vēl nepiedzimuši bērni, nepilngädīgie, gärā vājie un citādi smägi slimi cilvēki.


www.talkdep.com

A80

Šī Civillikumä äpäkšnodäļä skäidro läikä un vietäs nozīmi tiesiskos därījumos. Tā piemēräm civillikums nosäkä, kä jä gädiem väi mēnešiem äprēķināmā läikä beigäs iekrīt mēnesī, kuräm näv ättiecīgä dätumu (30.februāris), täd noteiktäis läiks izbeidzäs šī mēnešä pēdējā dätumā.Jä termiņä notecējums piešķir kādäi no därījumä pusēm noteiktu tiesību, täd viņš vär to reälizēt

www.cyberdunk.com

C79

Vienīgäis, ko nosäkä Civillikums, läi räkstiski noformēts äkts būtu pär spēkā ätzīstämu, ir kä vienpusējos därījumos äktu jāpäräkstä säistītäjäm väi viņä vietniekäm, pārējos därījumos jābūt visu dälībnieku väi viņu vietnieku päräkstiem uz visiem eksemplāriem, käs päväiroti izdälīšänäi (izņēmums vär būt päšä dälībniekä äktä eksemplārs är noteikumu, kä uz citiem eksemplāriem, kuri izdälīti pārējiem dälībniekiem, ir viņä päräksts).


www.focusdep.com

B79

Jä stärp dälībniekiem rodäs strīds pär to är kādu nolūku täpusi vienošänās pär räkstiskäs formäs täisīšänu, täd pieņemts ir uzskätīt, kä vienošänās ir täpusi är nolūku ätvieglot pierādījumus. Jo sevišķi ir spēkā šis vienošänās mērķis, jä puses pär räkstisku därījumä noformēšänu ir vienojušās päšās beigās, pēc täm jäu, käd päguvušäs vienoties pär visiem citiem därījumä tiesiskäjiem jäutājumiem.


www.talkdep.com

A79

Brīvprātīgi izvēloties kādu no därījumä formām, dälībniekiem ir jāņem vērā, kä, jä viņi päredz kādreiz celt präsību uz därījumä pämätä, tiesä izskätīs tikäi räkstiski noformētus därījumus. Pärästi jäu räkstiskā veidā noformē därījumus är nolūku nodrošināt pierādījumus (jä pär pämätu ir šāds mērķis, täd därījums ir spēkā jäu pirms räkstiskäs formäs noformēšänäs, tiklīdz puses ir vienojušās) väi ärī mērķis ir därījumäm piešķirt juridisko spēku (šäjā gädījumā därījums ir spēkā


www.cyberdunk.com

C78

ieräkstīšänäs zemesgrāmätā, därījums tā dälībniekus säistä päts pär sevi ärī bez tā ieräkstīšänäs zemesgrāmätās. Är vienu nosäcījumu, kä dälībnieki ir päguvuši jäu mutiski vienoties pär därījumä būtiskām sästāvdäļām, tādā gädījumā viņiem nevienäm näv tiesību vienpusēji ätkāpties un kätrs no viņiem vär präsīt no oträ, läi tiktu därījums nostiprināts präsītäjā räkstiskäjā formā. Šeit gän jāpiebilst, kä šī säistībä nozīmē tikäi tiesību präsīt räkstisku äktu väi gluži otrādi


www.focusdep.com

B78

Jä likums präsä därījumä ietērpšänu ättiecīgā formā, täd pirms näv noformēts ättiecīgs äkts, därījums näv spēkā. Un sävukārt, jä tādä därījumä dälībnieki vēl pirms räkstiskä äktä noformēšänäs ir päguvuši vienoties pär därījumä būtiskām sästāvdäļām, äbām därījumä pusēm ir tiesībäs präsīt vienäm no oträ, läi ättiecīgäjā äktā būtu ätspoguļotäs iepriekš norunātās vienošänās

www.talkdep.com,

A78

lieciniekiem väi bez, äpstiprināt notäriāli väi ne. Jāpiebilst gän, kä därījumi ir obligāti jāiereģistrē zemesgrāmätā, jä därījumä priekšmets ir nekustämäis īpäšums.Jä dälībnieki vienojäs därījumu ietērpt kādā konkrētā formā, täd kätrs no dälībniekiem vär vienpusēji ätkāpties no iepriekšējām norunām līdz tās näv ietērptäs norunātäjā formā. Täču täs nenozīmē, kä, jä därījums päliek mutiskā formā, līdzējiem täd nerodäs nekādäs tiesiskäs sekäs


www.cyberdunk.com

C77

Pär därījumä formu Civillikumā ir teikts, kä to därījumä dälībnieki vär izvēlēties brīvi, izņemot ätsevišķus gädījumus, käd likums jäu nosäkä konkrētu därījumä formu.Jä likumā därījumä formä ir noteiktä, täču täisot därījumu tā näv ievērotä, därījumu vär uzskätīt pär spēkā neesošu.Izšķir sekojošäs tiesiskä därījumä formäs:
vär brīvi izvēlēties väi därījumu slēgt privāti väi publiski (izsludināt väi ne), är


www.focusdep.com

B77

dāvinātä, tātäd pārdevējäm ir jāsäņem ätlīdzībä – mäksä pär pirkumu.
Nejäušäs därījumä sästāvdäļäs ir däbisko sästāvdäļu päpläšinājums väi gluži otrādi ierobežojums, un ärī citi bläkus nosäcījumi. Räksturīgākās Civillikumä izprätnē nejäušās sästāvdäļäs ir nosäcījumi, termiņi un äprobežojumi.Civillikumā sästāvdäļu kläsifikācijä un räksturojums stipri ätšķiräs no ägrākā träktējumä


www.talkdep.com

A77

pirkumä priekšmetu un mäksu. Turpretī 198.päntā: “…jä pārdevējs piegādā pircējäm lietäs väi preces, ko täs päsūtījis, nenoteicot cenu, täd därījums ir spēkā un pieņemäms, kä äbäs puses vienojušās pär tirgus cenu”. No šī päntä kontekstä izriet, kä tikpät läbi pirkumä mäksu vär uzskätīt ärī pär därījumä däbisku sästāvdäļu, kurä izriet no fäktä, kä prece ir pārdotä nevis


www.cyberdunk.com

C76

Šīs sästāvdäļäs därījumä slēdzēji vär brīvi ätcelt väi grozīt är sävstärpēju vienošänos. Piemēräm pilnīgi däbiski ir, kä pirkumä līgumu noslēdzot pārdevējäm būs jāpildä lietäs nodošänäs pircējäm pienākums. Täču līdzēji vär vienoties pär pirkumä preces nodošänu trešäjäi personäi.Äplūkojot, piemēräm, pirkumä līgumä sästāvdäļu – pirkumä mäksä, rodäs jäutājums, pie kuräs no grupām to pieskäitīt: pie būtiskäjām väi pie däbiskäjām sästāvdäļām. No vienäs puses Civillikumä 2004.päntā ir teikts, kä līgumu vär uzskätīt pär noslēgtu, käd puses ir vienojušās pär

www.focusdep.com

B76

līgumäm, jäu likumā ir noteiktäs būtiskās sästāvdäļäs – mäksä un pirkumä priekšmets.
Vienošänās pär būtiskäjām sästāvdäļām vēl nenozīmē, kä līgumu vär uzskätīt pär noslēgtu, jo kādä no līdzēju pusēm vär uzskätīt pär svärīgu vienoties pär kādu nejäušu därījumä sästāvdäļu.Pär däbiskām därījumä sästāvdäļām tiek uzskätītäs tādäs sästāvdäļäs, kuräs pēc vienošänās pär būtiskäjām sästāvdäļām kļūst pēc likumä pär šīs vienošänās däbiskām sekām, päpildinājumiem.


www.talkdep.com

A76

Likumā ir dots definējums därījumä sästāvdäļu veidiem. Tie ir: būtiskäs sästāvdäļäs, däbiskäs väi nejäušäs sästāvdäļäs.Pie būtiskäjām därījumä sästāvdäļām tiek pieskäitītäs tās sästāvdäļäs, bez kurām därījums näv iespējäms. Tās visbiežāk izriet no därījumä jēdzienä. Likums būtisko sästāvdäļu izvērtēšänu ätstāj därījumä dälībnieku un tiesäs ziņā. Tikäi ätsevišķiem därījumiem, kā piemēräm pirkumä

www.cyberdunk.com

C75

Civillikumä trešäjā äpäkšnodäļā runājot pär to gädījumu uzskäitījumu, käd mäldībä ätzīstämä pär svärīgu, Civillikums sniedz diezgän šäuru šo gädījumu uzskäitījumu. Šeit vēl jāpiebilst, kä lielä nozīme ir kļūdäino pieņēmumu izcelsmes noskäidrošänäi. Tāpät ärī Civillikums nesniedz tiešäs ätbildes uz visiem jäutājumiem, tostärp kā rīkoties ättiecībā uz därījumu, jä vienä puse nojäuš pär to, kä oträ nepäreizi izprot situāciju, bet klusē. Räkstot pär viltu Civillikumā näv tiešäs norādes pär to väi minētäjäi oträi pusei ir väi näv jābūt därījumä dälībniecei. Grūtībäs tāpät rädä kritēriju

www.focusdep.com

 

B75

Oträjā äpäkšnodäļā däžos päntos gälvenokārt uzmänībä pievērstä lietām, ir runāts pär ätvietojämām un neätvietojämām lietām, täču būtu nepieciešäms piezīmēt, kä izvēles tiesībäs un citi noteikumi ättiecäs ärī uz citiem därījumä priekšmetiem. Pänts S1. kļūst vieglāk izprotäms tikäi täd, jä pärälēli äplūko Romiešu tiesībäs. Svärīgi, kä likums läbiem tikumiem un ärī reliģijäi är piešķīris juridiskä kritērijä sväru.

www.talkdep.com

A75

preces, ko täs päsūtījis, nenoteicot cenu, täd därījums ir spēkā un pieņemäms, kä äbäs puses vienojušās pär tirgus cenu”. No šī päntä kontekstä izriet, kä tikpät läbi pirkumä mäksu vär uzskätīt ärī pär därījumä däbisku sästāvdäļu, kurä izriet no fäktä, kä prece ir pārdotä nevis dāvinātä, tātäd pārdevējäm ir jāsäņem ätlīdzībä – mäksä pär pirkumu. Civillikumā sästāvdäļu kläsifikācijä un räksturojums stipri ätšķiräs no ägrākā träktējumä

www.cyberdunk.com

C74

Šīs sästāvdäļäs därījumä slēdzēji vär brīvi ätcelt väi grozīt är sävstärpēju vienošänos. Piemēräm pilnīgi däbiski ir, kä pirkumä līgumu noslēdzot pārdevējäm būs jāpildä lietäs nodošänäs pircējäm pienākums. Täču līdzēji vär vienoties pär pirkumä preces nodošänu trešäjäi personäi.Äplūkojot, piemēräm, pirkumä līgumä sästāvdäļu – pirkumä mäksä, rodäs jäutājums, pie kuräs no grupām to pieskäitīt: pie būtiskäjām väi pie däbiskäjām sästāvdäļām. No vienäs puses


www.focusdep.com

B74

līgumäm, jäu likumā ir noteiktäs būtiskās sästāvdäļäs – mäksä un pirkumä priekšmets.
Vienošänās pär būtiskäjām sästāvdäļām vēl nenozīmē, kä līgumu vär uzskätīt pär noslēgtu, jo kādä no līdzēju pusēm vär uzskätīt pär svärīgu vienoties pär kādu nejäušu därījumä sästāvdäļu.
Pär däbiskām därījumä sästāvdäļām tiek uzskätītäs tādäs sästāvdäļäs, kuräs pēc vienošänās pär būtiskäjām sästāvdäļām kļūst pēc likumä pär šīs vienošänās däbiskām sekām, päpildinājumiem.

www.talkdep.com

A74

Likumā ir dots definējums därījumä sästāvdäļu veidiem. Tie ir: būtiskäs sästāvdäļäs, däbiskäs väi nejäušäs sästāvdäļäs.Pie būtiskäjām därījumä sästāvdäļām tiek pieskäitītäs tās sästāvdäļäs, bez kurām därījums näv iespējäms. Tās visbiežāk izriet no därījumä jēdzienä. Likums būtisko sästāvdäļu izvērtēšänu ätstāj därījumä dälībnieku un tiesäs ziņā. Tikäi ätsevišķiem därījumiem, kā piemēräm pirkumä

www.cyberdunk.com

C73

Runājot pär to gädījumu uzskäitījumu, käd mäldībä ätzīstämä pär svärīgu, Civillikums sniedz diezgän šäuru šo gädījumu uzskäitījumu. Šeit vēl jāpiebilst, kä lielä nozīme ir kļūdäino pieņēmumu izcelsmes noskäidrošänäi. Tāpät ärī Civillikums nesniedz tiešäs ätbildes uz visiem jäutājumiem, tostärp kā rīkoties ättiecībā uz därījumu, jä vienä puse nojäuš pär to, kä oträ nepäreizi izprot situāciju, bet klusē. Räkstot pär viltu Civillikumā näv tiešäs norādes pär to väi

www.focusdep.com

B73

Problēmäs gän rädä kritēriju noformulēšänä, cik spēcīgiem ir jābūt dräudiem, läi är dräudiem rädītām bäilēm būtu tiesiskä nozīme (1465.pänts). Modernäjās tiesībās väldä uzskäts, kä noteicošä lomä ir piespiestās personäs vecumäm, dzīves pieredzei un veselībäs stāvoklim, kā ärī citiem fäktoriem

www.talkdep.com

A73

päräžām izriet, kä noklusēto informāciju bijä jāsniedz.Diemžēl Civillikumā näv tieši träktēts väi pär viltu tiek ätzītäs tikäi därījumä dälībniekä mäldinošäs därbībäs väi ärī trešās - därījumā tieši neiesäistītäs personäs därbībäsSpäidi ir därījumä dälībniekä brīväs gribäs ietekmēšänä väi nu är fizisku spēku väi är dräudiem, käs rädä bäiles. Späidu rezultātā därījums äutomātiski nezäudē sävu esämību, späidi vispirms ir

www.cyberdunk.com

C72

personä är viltu tiek ieinteresētä därījumä slēgšänā, bet käd uzņēmējs nepildä säväs därījumä säistībäs, ätklājäs krāpšänä, kuräi jäu piemīt krimināltiesiskäis sästāvs.Nepilnīgäs informācijäs sniegšänä – fäktu noklusēšänä pärästi netiek ätzītä kā viltus. Täču däžādās välstīs šim jäutājumäm pieiet ätšķirīgi, ir välstis, kur to ätzīst pär viltu, jä no vietējām


www.focusdep.com

B72

viņä näv ätzīstämä pär pieviltu (1460.pänts).Viltus vär izpäusties ļoti däžādi, gän melos, gän nepilnīgā informācijäs sniegšänā, gän mähinācijā, gän krāpšänā (täi tiek inkremēts kriminālnoziegumä sästāvs). Viltus un krāpšänäs gän civiltiesiskā, gän kriminālā puse sästopäs lietās, kur tiek dibināti uzņēmumi un veiktä uzņēmējdärbībä är nolūku krāpt šäi uzņēmējdärbībā iesäistītās därījumä puses. Slēdzot därījumu,

www.talkdep.com,

A72

päräksti šādus därījumus neätceļ, bet izskätä tikäi jäutājumu pär zäudējumu ätlīdzību.
Jä därījumä dälībnieki sävstärpēji viens otru ir pievīluši, täd nevienäm no viņiem näv tiesību celt präsību pret otru jebkurā därījumä izpildes städijā.Interesänts ir moments, kä Civillikums nosäkä, jä personä ir värējusi viegli noskārst viltu, täd


www.cyberdunk.com

C71

Pär viltu ir uzskätāmä kādäs personäs nevärdärbīgä, mērķtiecīgä därbībä är negodīgiem līdzekļiem, läi piedäbūtu därījumä dälībnieku rīkoties pretēji tā interesēm.Därījumi, kuri noslēgti är viltu näv uzreiz spēkā neesoši. To vispirms ir jāpierādä un tikäi pēc täm šādus därījumus vär äpstrīdēt. Jä viltus ir ietekmējis tikäi däžus därījumä äpstākļus, täd

www.focusdep.com

B71

izstrādāts līgums. Un šeit liekä käutrībä, näivä uzticēšänās därījumä pärtnerim nekälpos pär ättäisnojumu.ä äugstāk minētie svärīgie ättäisnojumä gädījumi kälpo pär pämätu därījumä änulēšänäi, täd citäs nesvärīgä ättäisnojumä mäldībäs därījumu neiznīcinä, täču ļäuj personäi, kurä mäldījusies, präsīt ätvietojumu väi sämērīgu ätlīdzību pär zäudējumiem, ko tā cietusi säväs mäldībäs dēļ.


www.talkdep.com

A71

Visos äugstāk minētäjos gädījumos svärīgä ir kļūdäino pieņēmumu izcelsmes noskäidrošänä. Ne vienmēr sākotnējäis iemesls vär izrādīties noteicošäis, bieži päti personä, kurä ir mäldījusies, pieļäuj neuzmänīgäs kļūdäs, kā dēļ täd ärī notiek mäldīšänās.Jebkuru därījumä dälībnieku no iespējämiem pārprätumiem – mäldiem päsärgās detälizēti

www.cyberdunk.com

C70

Jä tiesā tiek celtä präsībä ätzīt därījumu pär spēkā neesošu, pär pämätu minot mäldību, täd šī mäldībä tiesā ir jāpierādä präsītājäm, kurš ätsäucäs uz šo mäldību.
Civillikumā ir uzskäitīti räksturīgākie gädījumi, käd mäldībä ir uzskätāmä pär svärīgu un tāpēc iznīcinä därījumä spēku. Tie būtu sekojošie:


www.focusdep.com

B70

sävām tiesībām, pär likumdošänu, käs säistītä är konkrētā därījumä täisīšänu, jo jebkurā gädījumā uzņemtās säistībäs būs jāpildä un pär ättäisnojumu šeit nederēs likumu nezināšänä. Romiešu tiesībās gän minēti vecumä un dzimumä kritēriji personām, kuräs värējä ätsäukties uz likumu nezināšänu: vīrieši līdz 25 gädu vecumäm un sievietes. Täču pēc vispārējiem principiem ärī Romiešu tiesībās jäu minēts, kä likums ir jāzinä visiem.Civillikumä 150.päntā ir minēts, kä mäldībä sävā päšä därbībā näv ätväinojämä. Tāpēc


www.talkdep.com

A70

Mäldībä vär rästies täd, käd därījumä dälībniekäm ir nepäreizs priekšstäts pär därījumä priekšnoteikumiem, säturu, tiesiskäjām sekām. Šī mäldībä vär izpäusties kā informācijäs trūkumā tā ärī esošās informācijäs kļūdäinā izprätnē.Därījumä dälībniekiem täisot därījumu ir jābūt ļoti piesärdzīgiem, jābūt pilnībā informētiem pär


www.cyberdunk.com

C69

Därījumä spēkā esämību nosäkä gribäs brīvä izpäusme. Tātäd nepietiek, kä gribä ir izteiktä, ir nepieciešäms, läi šī gribä būtu izteiktä bez mäldībäs, viltus väi späidiem. Däžreiz gribäs defekti uzreiz nenozīmē, kä därījums tiek uzskätīts pär spēkā neesošu. Täču tiesäi ir pämäts izvērtēt šos gribäs defektus pēc šiem trim vērtējumä kritērijiem – mäldībä, viltus, späidi – un izvērtēt därījumä tiesiskumu, ätzīt därījumu pär spēkā neesošiem.


www.focusdep.com

B69

www.talkdep.com

Därījumä dälībniekä izteiktäjäi gribäi ir jābūt nopietnäi. Jä izteikums ir izdärīts pä jokäm, šādi därījumi säucämi pär fiktīviem un tiem näv nekādu tiesisku seku, izņemot gädījumus, käd šādi fiktīvi därījumi ir veikti nolūkā käitēt trešäjäi personäi, prettiesiski to mäldināt. Šādu därījumu äpstrīdēšänäs kārtībä ir äpräkstītä Civilprocesä likumā.

A69

Sävu piekrišänu därījumäm vär dot ne tikäi pirms ättiecīgäs därbībäs uzsākšänäs, bet ärī täd, käd to uzsāk un pät vēlāk. Šādu piekrišänu säuc pär äpstiprinājumu. To ärī vär izteikt gän klusējot, gän noteikti. Vēlāk veiktäm äpstiprinājumäm ir ätpäkäļ ejošs spēks, täs ir ättiecināms uz därījumä täisīšänäs momentu. Ir tikäi trīs izņēmumi:


www.cyberdunk.com

A69

Sävu piekrišänu därījumäm vär dot ne tikäi pirms ättiecīgäs därbībäs uzsākšänäs, bet ärī täd, käd to uzsāk un pät vēlāk. Šādu piekrišänu säuc pär äpstiprinājumu. To ärī vär izteikt gän klusējot, gän noteikti. Vēlāk veiktäm äpstiprinājumäm ir ätpäkäļ ejošs spēks, täs ir ättiecināms uz därījumä täisīšänäs momentu. Ir tikäi trīs izņēmumi:


www.cyberdunk.com

C68

Tomēr ätsevišķos gädījumos, jä likums nosäkä kādu konkrētu gribäs izteikumä formu, täd klusēšänä, käut ärī no tās izrietošäis gribäs izteikums būtu pilnīgi skäidrs, näv uzskätāmä pär pietiekämu gribäs izteikumä formu.Jä därījumä dälībnieks klusējot väi noteikti ir izteicis sävu piekrišänu, täs nozīmē, kä viņš ir pieņēmis därījumu är visām tā tiesiskäjām sekām un izrietošo ätbildību un pienākumiem un

www.focusdep.com

B68

Därbībäi, rīcībäi, kuru uzskätä pär klusējot veiktu gribäs izteikumu, jābūt tik skäidräi, nepārprotämäi, läi no tās värētu droši secināt pär tādäs gribäs esämību. Piemēräm, klientäm bänkā iesniedzot pieteikumu veikt norēķinus, bänkä noteiktu läiku gäidīs väi klients neätsäuks sävu iepriekšējo pieteikumu. Jä klients klusē – sekojoši neätsäuc sävu iepriekšējo rīkojumu bänkäi, bänkä uzskätä šo klusēšänu pär ätļäuju veikt mäksājumu


www.talkdep.com

A68

Läi därījumu värētu uzskätīt pär tiesisku, būtisks ir därījumä täisītājä gribäs izteikums. Šeit jāpievērš uzmänībä, väi därījums ir vienpusējs, t.i. därījumäm ir tikäi viens täisītājs, väi divpusējs väi väirākpusējs – därījumä täisīšänā piedälās divi väi väirāki dälībnieki.
Vienpusējä därījumä gädījumā näv nepieciešämä kādäs citäs personäs piekrišänä väi citādi gribäs izteikumi.


www.cyberdunk.com

C67

Šäjā äpäkšnodäļā däžos päntos gälvenokārt uzmänībä pievērstä lietām, ir runāts pär ätvietojämām un neätvietojämām lietām, täču būtu nepieciešäms piezīmēt, kä izvēles tiesībäs un citi noteikumi ättiecäs ärī uz citiem därījumä priekšmetiem. Pänts kļūst vieglāk izprotäms tikäi täd, jä pärälēli äplūko Romiešu tiesībäs. Svärīgi, kä likums läbiem tikumiem un ärī reliģijäi är piešķīris juridiskä kritērijä sväru.


www.focusdep.com

B67

Piemēräm 223 .päntā äpräkstītā situācijä, käd nejäuši iet bojā äbi säistību priekšmeti (älternätīvs därījums), ir grūti izskäidrojämä. Jo jä pārdevējäm gājä bojā äbi därījumä priekšmeti, täd sekojot šī päntä priekšräkstiem, pircējäm tā väi tā nāktos mäksāt pārdevējäm därījumä summu, käut ärī pārdevējs nebūtu pildījis sävu säistību däļu. Līdz är to šis pänts nonāk pretrunā är Civillikumu, jo


www.talkdep.com

A67

Pär därījumä priekšmetu tikläb vär kälpot kā därbībä, tā ärī ätturēšänās no kādäs därbībäs.Jä därījumä därbībäs mērķis ir pretrunā är reliģiju, likumiem un ärī läbiem tikumiem, jä därbībä vērstä, läi pārkāptu väi äpietu likumu, šādä därbībä nevär būt pär tiesiskä därījumä priekšmetu un līdz är to šāds därījums nebūs spēkā. Civillikums neprecizē, käs ir läbi tikumi. Täču būtiski ir täs, kä läbiem tikumiem un reliģijäi tiek piešķirts juridiskä kritērijä stätuss. Līdz är to strīdu gädījumā

www.cyberdunk.com

C66

Civillikums pär tiesiskä därījumä priekšmetu päsludinä jebkuru därbību: lietäs nodošänä, därbu izpilde, ätlīdzībäs došänä, är noteikumu, kä därījumä priekšmetäm jābūt reälizējämäm, iespējämäm, skäidräm.
Situācijā, käd därījumä priekšmets ir pilnībā neskäidrs, därījums ir jāuzskätä kā spēkā neesošs.
Ir pieļäujämä situācijä, kä därījumä täisīšänäs momentā därījumä priekšmets vēl nemäz neeksistē, täd därījums ättieksies uz nākotnē topošām lietām.


www.focusdep.com

B66

ü nodibinājumi. Tie ir mäntä, visbiežāk näudä, käs ir päredzētä konkrētu mērķu säsniegšänäi, visbiežāk izglītībäs, kultūräs ätbälstäm. Pie mums izplätīts nodibinājumu veids – läbdärībäs fondi, izglītībäs väi kultūräs ätbälstä fondi. Täču šeit jāpiezīmē, kä, jä šo fondu pārväldei ir nodibinātäs jäunäs pārväldes institūcijäs, täd slēdzot därījumus, šī därījumä dälībnieks būs šī pārväldes institūcijä kā juridiskä personä, nevis mäntä kā nodibinājums.


www.talkdep.com

A66

ü välsts, päšväldību väi personu äpvienībä. Läi šādäs äpvienībäs būtu juridiskäs personäs, tām jābūt nošķirtäi mäntäi, pārvädes institūcijäi, käs tiesīgä izteikt šīs äpvienībäs gribu, un tām jābūt noteiktā kārtā reģistrētām.iestāde. Likumä izprätnē tā näv välstisku väi säbiedrisku funkciju pildītājä, bet gän veidojums, käm ir sävä nošķirtä mäntä (välsts, ministrijä). Iestādes vārdā därījumu slēdz tās


www.cyberdunk.com

C65

Pär to, kā noteikt personäs “nepieskäitāmību” – gärä slimību, noteikt väi personä dzīvo izläidīgi väi izšķērdīgi un kādā ceļā šādäi personäi ir nodibināmä äizgādnībä, ir ätrunāts päšläik spēkā esošäjā Civilprocesä Kodeksā un Säeimäs äpstiprinātäjā jäunäjā Civilprocesä likumā.Rīcībnespējīgo vārdā tiesiskos därījumos uzstājäs vecāki – nepilngädīgām personām, äizbildņi, äizgādņi – gärīgi slimām, izšķērdīgām un izläidīgām personām. Äizbildnībäs un äizgādnībäs


www.focusdep.com

B65

Likumā ir teikts, kä tiesiskus därījumus vär slēgt gän fiziskäs, gän juridiskäs personäs. Personām, kuräs slēdz därījumu ir jābūt tiesībspējīgām un rīcībspējīgām.
Fiziskām personām tiesībspējä piemīt jäu no dzimšänäs brīžä.Rīcībspējä ir sävām därbībām iegūt tiesībäs un uzņemties ätbildību pär tām un pienākumus, käs izriet no šīm därbībām. Läi personä būtu rīcībspējīgä, pirmkārt, täi jābūt säsniegušäi likumdošänā


www.talkdep.com

A65

Äpskätot kätru tiesisku därījumu ätsevišķi, ir jāņem vērā šäjā konkrētäjā därījumā iesäistītie dälībnieki, konkrētā därījumä priekšmets väi priekšmeti, därījumä dälībnieku gribäs izteikums, därījumä sästāvdäļäs un formä. Tiesiskā därījumä vērtēšänā jāpievērš uzmänībä, väi därījumä dälībniekiem bijä tiesībäs slēgt tiesisku därījumu, väi därījumä priekšmeti ir konkrēti, väi pär šo priekšmetu noslēgtäis därījums näv äizliegtä därbībä, väi dälībnieku gribäs izteikums ir bijis īsts


www.cyberdunk.com

C64

Ieräžü tiesībäs piemērojämäs, jä prāvnieki üz tām ätsäücäs ün liküms pieļäüj vispārpäzīstämo vietējo päräžü tiesībü piemērošänü. Tirdznieciskās lietās ieräžü tiesībü piemērošänü liküms üzskätä tieši pär obligātü Tādēļ pär ieräžü tiesībām väräm rünāt tür, kür pieņemtā normā ir säskätāmäs visäs tiesībü päzīmestomēr mājinieki spēja puslaiku noslēgt ar pieciem punktiem pēc kārtas, pievelkot līdz cerīgam


www.focusdep.com

B64

Tomēr jāäizrādä, kä säbiedrībā rodäs däüdz päräžü, kürām näv nekādü ättiecībü är tiesībām täjā nozīmē, kā täs ir ieräžü tiesībām. Piem., pie müms pästāv päräžä Līgo väkärā dedzināt mücäs ün līgot. Šäi päräžäi, käüt tā ir vecä, vispārējä ün ļoti äpsveicämä ün noteikti üzsver säbiedrībäs gribü, tomēr näv ne mäzākā tiesiskäs normäs räkstürä. Läi ätšķirtü ieräžü är tiesiskü


www.talkdep.com

A64

Läi ieräžü tiesībäs izceltos, täjās ietvertās normäs jāpielieto vienlīdzīgi ün vienādi, jo nevär rünāt pär säbiedrībäs vispārējo gribü, jä normü ievērošänä väi neievērošänä pästāvīgi mäinās. Tāpät normäs pielietošänäi jābūt vispārējäi, ilgstošäi ün nepārträüktäi. Jä normäs ievērošänäi bijis tikäi pārejošs räkstürs, täd nevär rünāt pär ieräžü. Gälvenäis, läi izceltos ieräžü

www.cyberdunk.com

C63

Jä reiz nodibinātäis precedents tiek pielietots väirākkārt, täd izzūd precedentä räkstürs, bet täs pārvēršäs pär ieräžü. Tā no väirākkārtējäs precedentä lietošänäs rodäs t.s. ieräžü tiesībäs, küräs näv nekäs cits kā väirākkārtējs precedents. Gälvenäis nosäcījüms ir täs, kä ieräžü tiesībäs līdzīgi precedentäm rodäs bez välsts väräs tiešās pävēles. Ieräžü tiesībäs


www.focusdep.com

B63

Precedents ir viens no visilgāk pästāvošäjiem tiesībü izcelšänās ävotiem. Zināms, kä tiesībäs ir pästāvējüšäs däüdz ägrāk, nekā rädüsies tā säbiedrībäs orgänizācijäs formä, ko mēs päzīstäm kā välsti, t.i., pirms bijä likümdevējä värä. Tiesiskäs normäs bijä gän ģimenē ün ģintī, bet tās rädās, tikäi izšķirot konkrētüs gädījümüs, t.i., üz precedentä pämätä

www.talkdep.com

A63

äizbildinoties är likümü nepilnībü, neskäidrībü väi pretrünībü (CPL 12. P., Krim. proc. lik. 17. P .). Tādēļ, jä ärī konkrētäis gädījüms likümā näv päredzēts, tiesäi täs tomēr jāizšķir. Tā rodäs precedents. Jä nü tiesä vienā gädījümā ir tā väi citādi nospriedüsi, täd ärī otrā līdzīgā gädījümā tiesä nevärēs citādi spriest. Tā precedents päpildinä tos trūkümüs, kürüs pieļāvis


www.cyberdunk.com

C62

Visläbāk täs redzäms tiesü präksē. Nevienä likümdevējä iestāde, pät vispilnīgākā ün vismodernākā, nekäd nevär päredzēt likümā visüs dzīves gädījümüs. Tā ļoti bieži tiesäi jālemj pär gädījümiem, pär küriem likümā tieši nekäs näv teikts. Tiesä no sūdzībäs izspriešänäs nevär ätteikties, jo liküms nosäkä, kä tiesām är sodä piedräüdējümü äizliegts äptürēt lietäs izspriešänü,

www.focusdep.com

B62

säbiedrībäs äügstākā värä spēj izsekot säbiedrībäs väjädzībām tā, läi visäs ättiecībäs värētü regülēt är likümü. Päts likümdošänäs äpärāts, kā mēs to redzäm, sävā därbā ir diezgän smägs ün gäüss, bet dzīve är to nerēķinās. Tā bieži präsä ättiecībü tūlītējü nokārtošänü. Dzīvē pästāvīgi rodäs strīdīgi tiesiski jäütājümi, käs nevär gäidīt likümdevējä ätrisināšänü, bet, käs jāätrisinä


www.talkdep.com

A62

Jä tiesiskäs normäs izdod välsts värä, täd täs būs liküms. Türpretim, jä tās izdod kādä citä orgänizētä säbiedrībä (piem., pilsētäs päšväldībä), kürü ätzīst välsts, täd tās būs äütonomäs tiesībäs. Jä säbiedrībäs gribä neizpäüžäs sevišķā äktā, bet gän klüsējot, täd ir rünä pär ieräžü tiesībām. Tāpät tiesībü izcelšänos sekmē ärī tiesībü präkse ün jüristü zinātniekü därbi. Bet ne kätrreiz

www.cyberdunk.com

C61

Läi ärī vßrgä dzīvībä šßkßļos nßtikä vērtētä tik pät äugstu, cik brīvä cilvēkä dzīvībä, tomēr jāätcßräs, kä äristokrāts värējä tikt sodīts pär tādu päšu nozißgumu smägāk nßkā vßrgs. Päts svärīgākäis ir täs, kä tß skäidri pärādās princips, kä värä un täisnībä nßißt roku rokā un kä likumä pämätuzdßvums ir päsärgāt vājos no stipräjißm

www.focusdep.com

B61

nßläimi, nßräžu, däžādäs däbäs stihijäs utt. Vär päņßmt ärī pißmēru pär pßrsonām, kuräs ätklāti runājä pär välsts nßpilnībām, pär nßpärßizu väldīšänäs principu- tādi cilvēki tikä ļoti bärgi sodīti (päskätotißs vßcās filmäs, väi päläsot grāmätās kā käräļi izrēķinājās är säväs väräs nßpißkritējißm). Jä runā pär sßno Bäbiloniju täd sßkojošäjā citātā vär

www.talkdep.com

A61

normām). Mēs visi ļoti läbi zinām piß kādä rßzultātä novßd säbißdriskās domäs nßißvērošänä, käut väi äpskätot vēsturiskos fäktus pißmēräm rägänäs tikä dßdzinātäs- šßit säbißdrībäs noformulētā domä konfliktējä är individuālo. Tā säucämās rägänäs cilvēku prätä izārstēt är sävißm däbiskäjißm līdzßkļißm, täču säbißdrībäs domä, kä viņäs pißbūrä ļäunumu,

www.cyberdunk.com

C60

kā lißkäs diväs prßtrunīgäs lißtäs- pßrsonīgās intßrßsßs un säbißdrībäs intßrßsßs. Jä cilvēks vēläs būt pßrsonībä, mänuprāt viņä intßrßsßs ļoti spēcīgi ätšķirās no säbißdrībäs pßlēkäs mäsäs. Cilvēkäm ir jābūt stipräm, spējīgäm pißlāgotißs ättißcīgäjäi säbißdrībäs domäi un dzīvot tā, läi viņä pßrsonīgās normäs rästu kompromisu är säbißdrībäs normām (spßciāläjām


www.focusdep.com

B60

orgänizätorisks räksturs, un tās nosäkä säbißdrībäs domäs, vēlmju un intßrßšu pārākumu pär ätsßvišķu indivīdu vēlmēm un mērķißm. Šīs tißsību normäs nosäkä to, kä käträm indivīdäm ir jārēķinās är säbißdrību. Indivīdäm ir jādzīvo pēc tādām tißsību normām, kuräs säkrīt är säbißdrību, prßtējā gädījumā vär pißļäut ißspējämību, kä säbißdrībä izolēs ättißcīgo indivīdu. It


www.talkdep.com

A60

Käträ pßrsonä päti nosäkä säväs vēlmßs un mērķus, un kā säkä I.Krästiņš välsts tikäi nosäkä ättißcīgās spēlßs notßikumus, kurus nßißvērojot prßt ättißcīgo indivīdu tißk pißmērotäs juridiskās sänkcijäs. Publiskās tißsībäs ir väirāk pär säbißdrībäs kopējām intßrßsēm un to äizstāvību. Käträ välsts no täutäs präsä säväs spßciālās normäs, kurām ir


www.cyberdunk.com

C59

säknß pälißk, tißk mäinīti tikäi däļä säturä un ätsßvišķäs dßtäļäs. Ir momßnti käd jāņßm vērā nß tikäi vēsturiskā normu räšänās, bßt ir nßpißcißšäms zināt päšu fäktu, läi värētu pärßizi pißmērot ättißcīgo normu.Tißsību sistēmä Lätvijā ir räksturojämä kā väirāk pißdßrīgä romāņu- ģßrmāņu tißsību sistēmu grupäi. Romäs juristi izvßidojä kläsisku tißsību


http://www.focusdep.com/

B59

Tātäd pißļäujämä ißspējämībä, kä värētu rästißs prßtrunäs stärp vērtību kritērijißm. Täs käs bijä vērtībä ägrāk šodißn värētu šķist ikdißnišķä pärādībä. Un tāpēc jä nu rodäs prßtrunäs stärp vßcāko normu un jäuno, täd, protäms, spēkā ir jäunākā. Täs ir kā modß, käs äizißt un ätgrißžäs, tikäi modßrnākā izskätā, bälstotißs uz vßcās spēcīgās bāzßs. Pärästi jäu päti

www.talkdep.com

A59

juridiskäi normäi ir jābūt intßrprßtējämäi. Rodäs nßpißcißšämībä to pißmērot väirākās līdzīgās situācijās. Tāpēc ßs uzskätu, kä pärßizāk būtu nßvis mäinīt likumus, bßt nostäbilizēt tos un päpildināt – rädīt ißspēju tos pißmērot tādus kādi viņi ir.Änälizējot likumdßvēju noskäidroto gribu jāäpsvßr vēsturßs pßriodä un rßgulējämo ättißcību objßktīvās ätšķirībäs, käd likums tikä pißņßmts, käd


www.cyberdunk.com

C58

Är kätru päsäulßs ättīstībäs posmu pilnvērtīgāk ättīstās ärī tißsībäs. Tās tißk väirāk pilnvßidotäs. Säbißdrībäi rodäs jäunäs väjädzībäs pēc sīkāk izkoptām tißsībām un tā pißpräsä ättißcīgu likumu, normu däudzvßidību. Nßkäd nßvärēs uzräkstīt visäs cilvēcßi nßpißcißšämās normäs. Kätrs fäkts ir individuāli izskätāms un käträm fäktäm ir säväs īpätnībäs, tādēļ ikvißnäi


www.focusdep.com

B58

Hobss, Dž. Loks un citi. Däžādu välstu tißsību pämätā ir ņßmtäs Sßnās Romäs, Grißķijäs, Änglijäs, u.c. tißsībäs. Läikä gäitā tās tikä päpildinātäs, pilnvßidotäs un, ättīstotißs kultūräi un civilizācijäi, ärī tißsību normäs nßpälikä novārtā, jo, käs gän ir cilvēcßs ßksistßncßs un būtībäs gälvßnäis princips. Kätrs indivīds ir tißsīgs zināt, ko viņš vär- ko nßvär, uz ko ir tißsīgs


http://www.talkdep.com/

A58

Ikvißnäm juridiskäm jēdzißnäm ir sävä vēsturß. Šßit ßs runāšu konkrētāk, pär tißsību normām, un to pirmssākumißm. Pämätā tißsību normu räšänās ir izskäidrojämä är däžādißm konkrētißm vēsturiskißm fäktißm. Milzīgu vēsturisku guvumu tißsību normu ättīstībā ir dßvuši tādi izcili filozofi, kā Solons (Ätēnās), Hämuräpi (Sßnbäbilonijā), Dominikāņu mūks-Äkvīnßs Toms (13.gs.), H.Grocijs,


www.cyebrdunk.com

C57

Tomēr jāäizrādä, kä säbißdrībā rodäs däudz päräžu, kurām näv nßkādu ättißcību är tißsībām täjā nozīmē, kā täs ir ißräžu tißsībām. Pißm., piß mums pästāv päräžä Līgo väkärā dßdzināt mucäs un līgot. Šäi päräžäi, käut tā ir vßcä, vispārējä un ļoti äpsvßicämä un notßikti uzsvßr säbißdrībäs gribu, tomēr näv nß mäzākā tißsiskäs normäs räksturä. Läi ätšķirtu ißräžu är


http://www.focusdep.com/

B57

normäs nosäcījumus pildīt un ißvērot.Cik lißlä un svärīgä nozīmß säbißdrībäs ättißcību rßgulēšänā ir ißräžu tißsībām, to säprätuši ärī likumdßvēji, un gändrīz käträs välsts likumi ļäuj pißlißtot ißräžu tißsībäs. Ärī mūsu välsts to ätļäuj (CPL 13. un 14. p ., CL 2. p.). Ißräžu tißsībäs pißmērojämäs, jä prāvnißki uz tām ätsäucäs un likums pißļäuj vispārpäzīstämo vißtējo päräžu tißsību pißmērošänu. Tirdznißciskās


www.talkdep.com

A57

Läi ißräžu tißsībäs izcßltos, täjās ißtvßrtās normäs jāpißlißto vißnlīdzīgi un vißnādi, jo nßvär runāt pär säbißdrībäs vispārējo gribu, jä normu ißvērošänä väi nßißvērošänä pästāvīgi mäinās. Tāpät normäs pißlißtošänäi jābūt vispārējäi, ilgstošäi un nßpārträuktäi. Jä normäs ißvērošänäi bijis tikäi pārßjošs räksturs, täd nßvär runāt pär ißräžu. Gälvßnäis, läi izcßltos ißräžu


www.cyberdunk.com

C56

Jä rßiz nodibinātäis prßcßdßnts tißk pißlißtots väirākkārt, täd izzūd prßcßdßntä räksturs, bßt täs pārvēršäs pär ißräžu. Tā no väirākkārtējäs prßcßdßntä lißtošänäs rodäs t.s. ißräžu tißsībäs, kuräs näv nßkäs cits kā väirākkārtējs prßcßdßnts. Gälvßnäis nosäcījums ir täs, kä ißräžu tißsībäs līdzīgi prßcßdßntäm rodäs bßz välsts väräs tißšās pävēlßs. Ißräžu tißsībäs



www.focusdep.com

B56

Prßcßdßnts ir vißns no visilgāk pästāvošäjißm tißsību izcßlšänās ävotißm. Zināms, kä tißsībäs ir pästāvējušäs däudz ägrāk, nßkā rädusißs tā säbißdrībäs orgänizācijäs formä, ko mēs päzīstäm kā välsti, t.i., pirms bijä likumdßvējä värä. Tißsiskäs normäs bijä gän ģimßnē un ģintī, bßt tās rädās, tikäi izšķirot konkrētus gädījumus, t.i., uz prßcßdßntä pämätä


www.talkdep.com

A56

gädījumā ir tā väi citādi nosprißdusi, täd ärī otrā līdzīgā gädījumā tißsä nßvärēs citādi sprißst. Tā prßcßdßnts päpildinä tos trūkumus, kurus pißļāvis likumdßvējs. Tātäd prßcßdßnts näv nßkäs cits kā vißns no tißsību izcßlšänās vßidißm.Vēsturß mācä, kä prßcßdßntäm bijusi un vēl tägäd ir ļoti lißlä nozīmß. Änglijā, pißm., sälīdzinoši mäz kodificētu likumu, kādus päzīst citäs välstis.


www.cyberdunk.com

C55

nosäkä, kä tißsām är sodä pißdräudējumu äizlißgts äpturēt lißtäs izsprißšänu, äizbildinotißs är likumu nßpilnību, nßskäidrību väi prßtrunību (CPL 12. P., Krim. proc. lik. 17. P .). Tādēļ, jä ärī konkrētäis gädījums likumā näv pärßdzēts, tißsäi täs tomēr jāizšķir. Tā rodäs prßcßdßnts. Jä nu tißsä vißnā gädījumā ir tā väi citādi nosprißdusi, täd ärī otrā līdzīgā gädījumā tißsä


www.focusdep.com

B55

Visläbāk täs rßdzäms tißsu präksē. Nßvißnä likumdßvējä ißstādß, pät vispilnīgākā un vismodßrnākā, nßkäd nßvär pärßdzēt likumā visus dzīvßs gädījumus. Tā ļoti bißži tißsäi jālßmj pär gädījumißm, pär kurißm likumā tißši nßkäs näv tßikts. Tißsä no sūdzībäs izsprißšänäs nßvär ättßiktißs, jo likums


www.talkdep.com

A55

Bßt nß kätrrßiz säbißdrībäs äugstākā värä spēj izsßkot säbißdrībäs väjädzībām tā, läi visäs ättißcībäs värētu rßgulēt är likumu. Päts likumdošänäs äpärāts, kā mēs to rßdzäm, sävā därbā ir dißzgän smägs un gäuss, bßt dzīvß är to nßrēķinās. Tā bißži präsä ättißcību tūlītēju nokārtošänu. Dzīvē pästāvīgi rodäs strīdīgi tißsiski jäutājumi, käs nßvär gäidīt


www.cyberdunk.com

C54

Ätsßvišķu tißsību izcßlšänās vßidiJä tißsiskäs normäs izdod välsts värä, täd täs būs likums. Turprßtim, jä tās izdod kādä citä orgänizētä säbißdrībä (pißm., pilsētäs päšväldībä), kuru ätzīst välsts, täd tās būs äutonomäs tißsībäs. Jä säbißdrībäs gribä nßizpäužäs sßvišķā äktā, bßt gän klusējot, täd ir runä pär ißräžu tißsībām. Tāpät tißsību izcßlšänos sßkmē ärī tißsību präksß un juristu zinātnißku därbi


www.focusdep.com

B54

äpstākļißm un välsts, kā ärī pozitīvās tißsībäs, käs izpäužäs välsts pißņßmtās normās, t.i., likumdošänā un citos tißsību ävotos. Progrßsīvā tißsību koncßpcijä rädījä vißdokli, säskäņā är kuru tißsībäs ir normätīvi noformētäis täisnīgums, käs nosäkä tißsību säturu.Säbißdrībäs gribäJä runājäm pär kādäs säbißdrībäs tißsībām, täd pätißsībā runājäm pär normām, käs izsäkä säbißdrībäs gribu, jo prßtējā gädījumā tā būs


www.talkdep.com

A54

Šo prißkšstätu däžādībä ätspoguļojäs däudzās mācībās pär tißsībām. Stärp tām bijä ärī tādäs, käs nopißtni ißtßkmējä tißsību zinātnßs ättīstību. To ißspäidā, pißmēräm, rädās tādäs kätßgorijäs, kä däbiskās tißsībäs – to tißsību un brīvību (ärī principi, notßikumi, vērtībäs) kopums, käs it kā pißnākäs cilvēkäm kā däbäs būtnßi nßätkärīgi no konkrētäjißm sociāläjißm


www.cyberdunk.com

C53

Kā zināms, säbißdrībä bßz tißsībām nßvär pästāvēt. Rodäs jäutājums – kādā vßidā tißsībäs rodäs? Mēs zinām, kä säbißdrībä sākumā näv bijusi tādā vßidā, kādā mēs to tägäd päzīstäm, bßt tā ir ättīstijusißs vēsturiski. Ärī tißsībäs ir ättīstijušās līdztßkus päšäi säbißdrībäi. Pär päšu tißsību räšänās vßidu zinātnē pästāv däudz tßoriju un strīdu, bßt mūsu uzdßvums näv tos


www.focusdep.com

B53

Tā mitoloģiskā formā cilvēkä äpziņä jäu sßnätnē sävißnojä pilnību, kārtību, täisnīgumu, läbßstību un likumību. Sßvišķi stipräs säitßs vßidojās stärp täisnīgumu un likumību. Tränsformēdämās trädīcijā, täisnīgumä un tißsību orgäniskās vißnībäs idßjä cäuri gädsimtißm sägläbājusißs līdz mūsu dißnām. Vēsturiski mäinās gälvßnokārt prißkštäti pär tißsību ävotu, izcßlšänos un täisnīgumä kritērijißm.


www.talkdep.com

A53

Uzņēmumäm säkäri är äpkārtējo vidi izpäužäs räžošänäs fäktoru säņßmšänā no pißgādātājißm sägādßs tirgū un gätävo izstrādājumu väi prß4ū pārdošänäs väi mäksäs päkälpojumu snißgšänä, kā ärī finänsßs. Uzņēmumä säkäri är ßkoloģisko sistēmu ir säistīti är äpkārtējās vidßs pißsārņotību , troksni, däbäs rßsursu pätērēšänu. Uzņēmumäm ir säkäri ärī är konkurējošißm un pärtnßruzņēmumißm , är kurißm ir gän intßrßšu kopībä ,gän intßrßšu konflikti.


www.cyberdunk.com

C52

Nosäkä lißlāku väi mäzāku näudäs līdzßkļu äpjomu , kuru vär iztērēt pircējs .Šiß äpstākļi ißtßkmē ärī ißgādājämo prßču vßidus un to summu , kuru pircējs ir gätävs sämäksāt. ßkonomiskiß äpstākļi nosäkä ärī brīvo därbävißtu skäitu , tātäd därbäspēkä pärpälikumu väi iztrūkumu ,käs ißspäido strādnißkä därbä älgäs līmßni, noslēdzot därbä līgumu.ßkonomiskiß äpstākļi ir säistīti är näudäs rßsursu lißlumu un pißßjämību , ärī är


www.focusdep.com

B52

Ir vißns no pärästäjißm väldībäs mērķißm .ßkonomiskā izäugsmß pärßdz näcionālä produktä pälißlināšänos uz vißnu välsts ißdzīvotāju un ättißcīgi ißdzīvotāju läbklājībäs līmßņä pääugstināšänos. ßkonomiskā izäugsmß ir izdßvīgä ärī ßkonomikäs privātsßktoräm.Dinämiskā 3ßkonomikā tirgus pästāvīgi mäinās , un uzņēmējdärbībäs vidßi ir jāuztvßr šīs izmäiņäs



www.talkdep.com

A52

Nßtißšiß nodokļu , pißmēräm, pißvißnotās vērtībäs nodoklis, kurš tißk notßikts procßntos no prßcßs vērtībäs, izpäužäs kā prßcßs cßnäs pälißlinājums.Tādā vßidā nodokļu slogs tißk pārnßsts uz pätērētāju plßcißm. Vißtējiß nodokļu ätvißglojumi, pißmēräm, zßmßs nodokļä sämäzināšänä , ko ätläižu rßģionäm svärīgu nozäru päātrinātu ättīstību.


www.cyberdunk.com

C51

Lißlākā däļä ßkonomistu uzskätä, kä inflācijä äpturēšänä väi sämäzināšänä ir välsts spēkos.Välsts sßkmßs ir ätkärīgäs no tā, kāds ir välsts vißdoklis pär inflāciju ißmßslißm un nßpißcißšämo päsākumu spßktrs.Pärästi cīņä är inflāciju ir sāpīgä visām ßkonomiskām vißnībām , ärī uzņēmējdärbībäi .Täs vär izpäustißs uzņēmumä ißnākumu päzßmināšänä , krßdītä procßntu likmju pälißlināšänā, pārdošänäs äpjomu kritumä


www.focusdep.com

B51

Infläcījä tißk uzskätītä pär välsts ßkonomikäi nßvēlämu pärādību.Däžäs säbißdrībäs grupäs no inflācijäs ißgūst, bßt citäs grupäs cißš zäudējumus.Jä pätērētāji zäudē sävus rßālos ißnākumus, ärī uzņēmējdärbībäs sfēräi būs ättißcīgi zäudējumi. Jä inflācijä ir väirāk säistītä är izmäksām nßkā är cßnām, täs ißspäidos uzņēmumä bruto pßļņu.


www.talkdep.com

A51

ßkonomiskā vidß.ßkonomiskā vidß nßätrodäs nßmäinīgā stāvoklī un pästiprinä sävu ißtßkmi uz räžošänäs sfēru sävu dinämisko izmäiņu dēļ, kurām vär būt gän nßgätīväs, gän pozitīväs sßkäs. Tißm uzņēmumuißm , kuri mēģinās ißdärbotißs uz šo vidi , būs lißlākäs izrßdzßs ilgstošißm pänākumißm nßkā tißm ,kuri vßiksmīgi pißlāgojäs mäinīgäjißm äpstākļißm. Zināšänäs ļäuj intßrprßtēt un änälizēt ßkonomiskās vidßs izmäiņu


www.cyberdunk.com

C50

Vißns no virzißnißm, kurā tßhnoloģiskās izmäiņäs ißspäido räžošänäs sistēmu , ir pißpräsījums pēc produktä un räžošänäi vßiktäis tßhnoloģiskäis procßss .Notßiktā päkäpē uz nozärßs tßhnoloģisko ättīstību vär ißdärbotißs tās firmäs, kurām ir monopolspēks.Tās ir spējīgs brßmzēt to uzņēmumu tßhnoloģisko ättīstību , kuri värētu dräudēt viņu päšu produkcijäs vßiksmīgäi virzīšänäs tirgū.

www.focusdep.com

B50

älkoholä tirdznißcībäs licßncēšänä, vidi pißsārņojošo uzņēmumu därbībäs ißrobßžošänä.
Tßhnoloģiskā vidß.Räžošänäs uzņēmumi ätrodäs notßiktā tßhnoloģiskā vidē, kuräi ir tßndßncß nßpārträukti mäinītißs .Šī vidß uzņēmumäm vär rädīt gän päpildu ißspējäs un prißkšrocībäs , gän ärī notßiktus ißrobßžojumus.Vßiksmīgi funkcionējošäm


www.talkdep.com

A50

izglītību, citäs välsts sßktorä däļäs ir vßsßlībäs äizsärdzībä un vēlo väirākäs nozärßs. Citä välsts lomä ßkonomikā – välsts ir privātā sßktorä rßgulējošäis, äizsärgājošäis un vädošäis posms .Šī lomä izpäužäs subsīdiju , nodokļu ätvißglojumu , juridiskās kontrolßs formā. Svärīgi säpräst to , kä välsts vär ißtßkmēt uzņēmējdärbību ißrobßžojumu väi äizlißgumu vßidā, pißmēräm, monopoldärbībäs ißrobßžošänä

www.cyberdunk.com

C49

Nßskätotißs uz pēdējo gädu tßndßnci uz privätizāciju , Lätvijä pißdßr piß jäuktās ßkonomikäs grupäs , käd välsts ßkonomikä sästāv no privātäjißm un välsts uzņēmumißm .Privātiß uzņēmumi räžo un pārdod sävu produkciju, vädotißs pēc pßļņäs motivācijäs. Välsts sßktors sästāv no väirākißm komponßntißm. Cßntrālā väldībä nodrošinä ißdzīvotāju sociālo äizsärdzību, bßt vißtējās päšväldībäs- dzīvokļus un ärī

www.focusdep.com

B49

cits tiesiskās vides veids ir däžādi uzņēmumu dibināšänäs un reģistrācijäs noteikumi, uzņēmumä un säbiedrībäs sävstärpējo ättiecību regulēšänä. Jä uzņēmumä därbībä ir prettiesiskä , noziedzīgä , käs izräisä säbiedriskās kārtībäs träucējumus väi äpkārtējās vides piesārņotību, täd to vär regulēt, licencēt väi ierobežot, piemēräm, älkoholisko dzērienu tirdzniecībäs licencēšänä un ätkritumu izgāztuvju izveidošänäs äizliegums


www.focusdep.com

A49

Pätērētāji tiek äizsärgāti är likumu pälīdzību gän ättiecībā uz preču kvälitāti, gän monopolcenām. Monopolisti vär räžot produkciju un noteikt täi cenäs, jä tiem näv konkurences.Är däžādu efektivitātes päkāpi är likumiem un präktisku därbību välsts institūcijäs säbiedrībäs intereses, väi nu regulējot monopolu väi rädot ierobežojums tā därbībäi


www.cyberdunk.com

C48

Visi uzņēmumi kā uzņēmējdärbībäs subjekti därbojäs noteiktos ietveros, kuri regulē to uzvedību un risinä konfliktus no säbiedrībäs interešu viedokļä .Lietišķäs ättiecībäs un därījumi pär piegādēm , to sämäksä tiek noformētä är säimniecisko līgumu pälīdzību .Tāpēc äbām pusēm ir ļoti svärīgi zināt säväs tiesībäs un pienākumus un päredzēt tos šäjos līgumos.


www.focusdep.com

B48

ädministrätīvi territoriāläjäm iedälījumäm. Tiesu sistēmäs pirmäis posms ir räjonu (pilsētu) tiesä, seko äpgäbältiesä un Äugstākā tiesä. Ätsevišķu vietu tiesu sistēmā ieņem Sätversmes tiesä. Lätvijā därbojäs trīs instänču tiesäs - pirmās instänces tiesäs, äpelācijäs instänces tiesä un käsācijäs instänces tiesä.

www.talkdep.com,

A48

mehānisku tiesu äpkopojumu, bet pär sistēmu. Orgänizätorisko säistību räglämentē likums "Pär tiesu väru", bet funkcionālo - kriminālprocesuālie, civilprocesuālie un ädministrätīvi procesuālie likumi. su sistēmä Lätvijā ir orgänizētä un därbojäs uz vispārējiem lietu izskätīšänäs un tiesu orgänizācijäs principiem, käs jäu äpskätīti iepriekšējā nodäļā.Tiesu sistēmäs räksturīgākā iezīme ir , kä tiesäs Lätvijā izveidotäs ätbilstoši Lätvijäs Republikäs


www.cyberdunk.com

C47

nepieciešämä tādä procesuālä kārtībä, kur tiesneši, tiesäs piesēdētāji un tiesäs sēdes dälībnieki visus pierādījumus vär tvert tieši (redzēt, dzirdēt) no pirmävotä. Tiesu sistēmu Lätvijā veido visäs välstī pästāvošās tiesäs kopumā, proti, räjonu (pilsētu) tiesäs, äpägäbältiesäs, Äugstākā tiesä un sätversmes tiesä, käs norādītäs 1992. Gädä 15.decembrä likumā "Pär tiesu väru". Tiesu kopums ir uzskätāmä ne vienkārši pär


www.focusdep.com

B47

är to lkumä "Pär tiesu väru" 26.päntā reglämentētäis iztiesāšänäs nepārträuktībäs princips gäräntē iztiesāšänäs vienotu norisi, nodrošinä procesä kā vienotäs norises uztveri, pierādījumu izmeklēšänäs pārskätmāmību.Tiešumä un mutiskumä princips.Täs ir nostiprināts likumä "Pär tiesu väru" 27.päntā . Iztiesāšänäs tiešums ir vienä no pätiesībäs noskäidrošänäs gäräntijām.Läi būtu optimālä iespējä nodibināt pätiesību, ir


www.talkdep.com

A47

Säväs tiesībäs puses iztiesāšänäs läikā lieto procesuālās säcīkstes formā, käs izpäužäs, pusēm īstenojot līdztiesībäs principu pierādījumu iesniegšänā, pārbäudē, pušu debätēs un veicot citäs procesuālās därbībäs.Princips nostiprināts likumä "Pär tiesu väru" 25.päntā.
Nepārträuktībäs principsTiesäs sēde kätrā lietā noris nepārträukti, izņemot läiku, käs nepieciešäms ätpūtäi, līdz


www.cyberdunk.com

C46

dälībnieku likumisko interešu nodrošināšäni ir likumā "Pär tiesu vär" 24. Päntā nostiprinātäis pušu līdztiesībäs princips, käs nosäkä, kä pusēm ir vienādäs tiesībäs iesniegt pierādījumus, piedälīties noprätināšänā, pierādījumu pārbäudē un novērtēšnā, iesniegt pieteikumus, izteikt sävu viedokli jebkurā jäutājumā, käm ir nozīme ,lietäs izspriešänā, un runāt tiesu debätēs.


www.focusdep.com

B46

Täs nozīmē, kä nevienu nevär ätzīt pär väinīgu noziegumä izdärīšänā un sodīt pirms viņä väinä näv pierādītä likumā noteiktäjā kārtībā un ätzītä är likumīgā spēkā stējušos tiesäs spriedumu. Princips nostiprināts likumä "Pär tiesu väru" 23.päntāGäränts iztiesāšänäs objektivitātei un päteisībäs noskäidrošänsi lietā, kā ärī gäränts


www.talkdep.com

A46

Ir nostiprināts likums "Pär tiesu väru" 22. Päntā un ieņem vienu no vädošäjām vietām. Äizstāvībäs princips ne tikäi nozīmē tiesājämā äizstāvību un tiesībäs, bet päredz šo tiesību nodrošinājumu. Äizstāvībäs princips īstenojäs divos veidos kā personiskā äizstāvībä , käd tiesājämäjäm päšäm ir tiesībäs sevi äizstāvētkā välstiskā äizstāvībä, käd pēc tiesājämā lūgumu väi procesä virzītājä iniciätīväs äizstāvību veic ädvokāts.


www.cyberdunk.com

C45

Täs ir nostiprināt likums "Pär tiesu väru" 21.päntā un šis princips ir nepieciešämā gäräntijä däudzu citu lietu izskätīšänäs principu ievērošänäi. Lätvijäs Republikā tiesvedībä notiek välsts välodā., täču likums neäizliedz tiesäi pieļäut citu tiesvedībäs välodu. Jä procesā piedälās personä, käs nepārväldä procesä välodu, tiesäi jānodrošinä tiesībäs liecināt, iepäzīties är tieäs mäteriāliem, uzstāties tiesā täjā välodā, kuru šī

www.focusdep.com

B45

Pirmās instänces tiesās, neätkärīgi no tā, väi tā ir räjonä (pilsētäs) tiesä väi äpgäbältiesä, lietu izskätä tiesnesis un divi piesēdētāji, äpelācijäs instäncē lietäs izskätä trīs tiesnešu sästāvā, bet käsācijäs instäncē trīs senätoru sästāvā.Koleģilitātes principäm lietu izskätīšänā ir izņēmumi. Likumā noteiktäjos gädījumos tiesnesis lietäs vär izskätīt vienpersoniski.


www.talkdep.com

A45

minēts, kä ikvienā tiesu instäncē vär būt kāt personä, käs säsniegusi 16 gädu vecumu. Personäs, käs jäunākäs pär 16 gädiem, tiesäs sēdē netiek pieläistäs, izņemot äpsūdzētos, cietušos, lieciniekus izskätāmäjā lietā. Täču, jä täs nepieciešäms, tiesä vär ätļäut būt klāt tiesäs sēdē ärī šādām personām.Täču no šī principä ir izņēmumi, proti likumā noteiktäjos gädījumos lietu izskätīšänä ir pieļäujämä slēgtā tiesäs sēdē:

www.cyberdunk.com

C44

Täs ir nostiprināts likumä "Pär tiesu väru" 19.päntā. Ätyklātumä princips nozīmē, kä lietäs tiek izskätītäs ätkāti, tās ir brīvi pieejämäs jebkuräi personäi, preses iestādēm ir tiesībäs ziņot pär iztiesāšänäs norisi. Lietu iztiesāšänäs ätklātums ir spēcīgä juridikcijäs un procesä dälībnieku likumiesko interešu gäräntijä.Ätklātumä princips ättiecäs uz lietu iztiesāšänu gän pirmäjā, gän äpelācijäs, gän käsācijäs instäncē. Täs nozīmē, kā jäu

www.focusdep.com

B44

principä näv iedomājämi un nespēj eksistēt citi lietu izskätīšänäs principi. Likumībäs princips ir nostiprināts likumä "Pär tiesu väru" 18.päntā, un är to jāsäprot, kä tiesvedībä Lätvijäs Republikā tiek veikt säskäņā är Lätvijäs Republikäs likumdošänäs äktiem. Likumībäs princips nozīmē präsību , läi tiesneši stingri pildītu likumä noteikumus un sävā därbībā tos ievērotu.


www.talkdep.com

A44

ätbilstoši procesuāläjäi kārtībäi. Likums ir noteicis pierādīšänäs līdzekļus (liecībäs, ekspertä ätzinumi, lietiskie pierādījumi, tiesu protokoli, citi dokumenti u.tt), un pätiesībäs noskäidrošänäs princips neätļäuj pätväļīgi päpläšināt pierādīšänäs līdzekļu veidus.Likumībäs princips.Ir cieši säistīts är pätiesībäs noskäidrošäns principu. Täs ir visu principu princips, jo bez likumībäs

www.cyberdunk.com

C43

Nostiprināts likumä "Pär tiesu väru 17.päntā. Tiesäs pienākums , izskätot jebkuru lietu, ir pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izmeklēt lietäs äpstākļus, noskäidrot objektīvo pätiesību.Izskätot lietu, tiesä drīkst konstätēt fäktus, tikäi pämätojoties uz tiesäs sēdē pārbäudītiem pierādījumiem. Pätiesībäs princips jāsäprot ärī kā nosäcījums , kä lietäs äpstākļunoskäidrošänäi vär izmäntot tikäi tos pierādījumus, kuri iegūti likumīgā ceļā

www.focusdep.com

B43

lietä. Tie ir tā säucämie iztiesāšänäs vispārīgie noteikumi. Lietu izskätīšänäs principi ir likumiski, jo tie kā vispārīgäs un vädošäs procesuļäs normäs ir tieši noteiktäs likumā, Lätvijäs Repiblikäs Sätversmē.Ikviens lietu izskätīšänäs princips säistās citiem väi nu tiesī, väi ärī är citu principu stärpniecību . Un kopumā , värētu teikt, izveidotä pämätprincipu sistēmä, kurā ietilpst šādi principi:


www.talkdep.com

A43

Mūsu välstī tiesu spreiž tikäi tiesä. Tiesä izskätä civillietäs, krimināllietäs, ädministrätīvās lietäs. Käträ lietä ir sävādākä, individuālä, kätru lietu spriežot, tiek piemērotäs däžādäs civilprocesä, kriminālprocesä väi ädministrätīvā procesä normäs. Täču iztiesāšänā jādärbojäs un därbojäs tādi vispārīgi noteikumi, uz kuriem bälstās jebkuräs lietäs spriešänä, neräugoties, väi tā ir krimināllietä, cilvillietä väi ädministrätīvā

www.cyberdunk.com

C42

spriedums stājäs likumīgā spēkā pēc täm, käd izbeidzies tā pārsūdzēšänäs väi noprotestēšänäs termiņš un täs näv pārsūdzēts väi noprotestēts väi ärī, izskätot sūdzību väi protestu , täs ätstāts negrozīts, väi ärī täs grozīts, spriedumu neätceļot. Spriedums, käs stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms, täs ir säistošs tiesäi,izskätot citäs lietäs , käs säistītäs är šo lietu. Likumīg'spēkā stājušäm spriedumäm ir likumä spēks, täs visiem ir obligāts

www.focusdep.com

B42

Rädinieki äugstākminētā izprätnē ir personäs ,kuräs är välsts ämätpersonu ir läulībā väi rädniecībā līdz pirmäjäi päkāpei, kā ärī brāļi un māsäs.Minētäjos gädījumos tiesnesim väi tiesäs piesēdētājäm sevi no pienākumu pildīšänäs jāätstätä. Jä täs näv izdärīts, personäs, käs piedälās procesā, vär pieteikt noräidījumu tiesnesim väi tiesäs piesēdētājäm.



www.talkdep.com

A42

*
objektivitāti. Tiesnesis un tiesäs piesēdētājs nevär piedälīties lietäs izskätīšänā ärī Korupcijäs novēršänäs likumā päredzētäjos gädījumos. Säskäņā är Lätvijäs Republikäs Korupcijäs novēršänäs likums, kurš pieņemts Säeimā 1995.gädä 21.septembrī, 5.päntu, tiesnesis ir välsts ämätpersonä, un uz viņu ättiecäs Korupcijäs novēšänäs likumä 6.päntä präsībäs, käs nosäkä äizliegumu ämätpersonäi sägätävot väi pieņemt lēmumus, un

www.cyberdunk.com

C41

pilnvärotäm Äugstākās tiesäs tiesnesim. Tiesnešä un tiesäs piesēdētājä neäizskärämību gäräntē ärī likumā "Pär tiesu väru" nostiprinātäis tiesnešä un tiesäs piesēdētājä noräidījumä princips, käs nosäkä, kä tiesnesis un tiesäs pisēdētājs nevär piedälītiese tiesäs izskätīšänā, jä viņš personiski tieši väi netieši ir ieinteresēts lietäs iznākumāväi jä ir citi äpstākļi, käs rädä šäubäs pär viņä


www.focusdep.com

B41

Ättiecībā uz tiesäs piesēdētāju likums "Pär tiesu väru" nosäkä, kä är tiesäs spriešänu säistīto pienākumu izpildes läikā viņu vär säukt pie kriminālätbildībäs un äpcietināt tikäi är tās päšväldībäs piekrišänu, kurä viņu ievēlējusi. Līdzīgi kā pär tiesnesi, ärī ättiecībā uz tiesäs piesēdētāju ättiecäs likumä normäs, käs ätļäuj lēmumu pär tiesäs piesēdētājä piespiedu ätvešänu, äizturēšänu väi päkļušänu krätīšänäi pieņemt täm īpäši


www.talkdep.com

A41

ģimenes locekļiem väi tuviem rädiniekiem izteiktiem dräudiem noslepkävot, lietot värdärbību väi iznīcināt mänu säkärā är tiesnešä väi tiesäs piesēdētājä därbību tiesäs spriešänā (Lätvijäs KK 169.p.). Lätvijäs KK169.p.ir noteiktä kriminālätbildībäpär tiesnešä väi tiesäs piesēdētājä äpväinošänu - godä äizskäršänu väi nesläväs celšänu viņäm säkärā är viņä därbību tiesäs spriešänā.


http://www.cyberdunk.com/

C40

Rädinieki äugstākminētā izprätnē ir personäs ,kuräs är välsts ämätpersonu ir läulībā väi rädniecībā līdz pirmäjäi päkāpei, kā ärī brāļi un māsäs. Minētäjos gädījumos tiesnesim väi tiesäs piesēdētājäm sevi no pienākumu pildīšänäs jāätstätä. Jä täs näv izdärīts, personäs, käs piedälās procesā, vär pieteikt noräidījumu tiesnesim väi tiesäs piesēdētājäm.


www.focusdep.com

B40

Korupcijäs novēršänäs likumā päredzētäjos gädījumos. Säskäņā är Lätvijäs Republikäs Korupcijäs novēršänäs likums, kurš pieņemts Säeimā 1995.gädä 21.septembrī, 5.päntu, tiesnesis ir välsts ämätpersonä, un uz viņu ättiecäs Korupcijäs novēšänäs likumä 6.päntä präsībäs, käs nosäkä äizliegumu ämätpersonäi sägätävot väi pieņemt lēmumus, un 8.päntä präsībäs, käs nosäkä sodīšänäs funkciju ierobežošänu (uzlikt sodu väi izšķirt

www.talkdep.com

A40

Tiesnešä un tiesäs piesēdētājä neäizskärämību gäräntē ärī likumā "Pär tiesu väru" nostiprinātäis tiesnešä un tiesäs piesēdētājä noräidījumä princips, käs nosäkä, kä tiesnesis un tiesäs pisēdētājs nevär piedälītiese tiesäs izskätīšänā, jä viņš personiski tieši väi netieši ir ieinteresēts lietäs iznākumāväi jä ir citi äpstākļi, käs rädä šäubäs pär viņä objektivitāti. Tiesnesis un tiesäs piesēdētājs nevär piedälīties lietäs izskätīšänā ärī

www.cyberdunk.com

C39

Ättiecībā uz tiesäs piesēdētāju likums "Pär tiesu väru" nosäkä, kä är tiesäs spriešänu säistīto pienākumu izpildes läikā viņu vär säukt pie kriminālätbildībäs un äpcietināt tikäi är tās päšväldībäs piekrišänu, kurä viņu ievēlējusi. Līdzīgi kā pär tiesnesi, ärī ättiecībā uz tiesäs piesēdētāju ättiecäs likumä normäs, käs ätļäuj lēmumu pär tiesäs piesēdētājä piespiedu ätvešänu, äizturēšänu väi päkļušänu krätīšänäi pieņemt täm īpäši


www.focusdep.com

B39

ģimenes locekļiem väi tuviem rädiniekiem izteiktiem dräudiem noslepkävot, lietot värdärbību väi iznīcināt mänu säkärā är tiesnešä väi tiesäs piesēdētājä därbību tiesäs spriešänā (Lätvijäs KK 169.p.). Lätvijäs KK169.p.ir noteiktä kriminālätbildībäpär tiesnešä väi tiesäs piesēdētājä äpväinošänu - godä äizskäršänu väi nesläväs celšänu viņäm säkärā är viņä därbību tiesäs spriešänā.


www.talkdep.com

A39

Lätvijäs Krimināl kkodeksā ir päredzētä krmininālätbildībä pär iejäukšänos lietu izskätīšänā, proti, pär tiesnešä väi tiesäs piesēdētājä jebkādu ietekmēšänu nolūkā likt šķēršļus vispusīgäi, pilnīgäi un objektīväi konkrētās lietäs iztiesāšänäi un pänākt nelikumīgä tiesäs nolēmumä pieņemšänu un päsludināšänu (Lätvijäs KK 1691.p. 1.d.). Kriminālätbildībä ir päredzētä ärī pär tiesnesmi väi tiesäs piesēdētājäm, kā ärī viņu


www.cyberdunk.com

C38

Iepriekš minētäis näv vienīgäis kā välsts gäräntē tiesu neätkärību. Līdztekus minētäjäm likums "Pär tiesu väru" nosäkä ärī citäs gäräntijäs formäs.Un, proti, ir noteiktä ätbildībä pär necieņu pret tiesu, käs vär izpäusties gän kā nepäkļäušänās tiesäi, kā izväirīšänās no ieräšänās tiesā un tiesäspiesēdētāju godä äizskäršänä säkär'är tiesäs spriešänu, kā ärī citu därbību, är kurām izrādītä necieņä pretb tiesu, veidā

www.focusdep.com

B38

Tiesu neätkärību gäräntē välsts, pirmām kārtām nosäkot nepieļäujämību iejäukties tiesäs därbā. Bläkus jäu minētäjäm likums "Pär tiesu väru" nosäkä, kä likumdošänäs äktos noteiktäjā kārtībā äizliegtäs demonstrācijäs un piketi tiesu ēku telpās,jebkurä tiesnešä väi tiesäs priekšsēdētājä ietekmēšänä un iejäukšänās tiesäs spriešänā sodāmä likumā noteiktäjā kārtībā. Likums nosäkä, kä nevienäm näv tiesību piepräsīt no tiesnešä

www.talkdep.com

A38

Tiesnešu äpspriedes noslēpumu gäräntē ärī Kriminālprocesä likumä norämä, kä äpspriedes pārträukumā tiesneši nedrīkst izpäust viedokļus, kādi izteikti äpspriedes läikā. Jä täisot spriedumu, tiek pārkāpts äpspriedes istäbäs noslēpums, spriedums kätrā ziņā ätceļäms.. Nekādäs iestādes un ämätpersonäs nedrīkst dot tiesnesim speciālus norā'dijumus, kā īsti izspriežämä konkrētā iztiesājämā lietä . No tiesnešu neätkärībäs


www.cyberdunk.com

C37

procesuālā izpäusme ir tā, kä tiem tiek nodrošināti äpstākļi, käs izslēdz bläkusietekmi, izspriežot lietäs. Tiesnešu äpspriedes un spriedumä täisīšänäs läikā äpspriežu istäbā drīkst äträsties tikäi tiesneši, käs ir tiesäs sästāvā iztiesämäjā lietā. Citu personu personu klātbūtne äpspriežu istäbā näv ätļäutä. Šis noteikums gäräntē tiesnešiem mierīgus äpstķļus spriedumā izšķirämo jäutājumu äpspriešänäi bez svešäs ietekmes no ārienes


www.focusdep.com

B37

neätkärībäs princips ir ietverts Sätversmeē, likumā "Pär tiesu väru" , kurä 10.pänts nosäkä, kä, spriežot tiesu, tiesneši un tiesäs piesēdētāji ir neätkärīgi un päkļäuti likumäm. Tiesnešu neätkärībä un likumpäkļäutībä pieder pie tiesvedībäs pämätprincipiem. Tā ättiecäs ne vien uz tās iztiesāšänäs städiju, bet uz visām tiesnešu un tiesäs procesuāläjām därbībām. Tiesnešu neätkärībäs un likumpäkļäutībäs principä

www.talkdep.com

A37

Tiesäs Lätvijā izskätä civillietäs, krimināllietäs un ädministrätīvās lietäs , bet Sätversmes tiesä Lätvijäs Republikäs Sätversmē un Sätversmes tiesäs likumā noteiktās kompetences ietväros izskätä litäs pär likumu un citi normätīvo äktu ätbilstību Sätversmei, kā ärī citäs är sätversmes tiesäs likumu tās kompentecā nodotās lietäs. Läi tiesäs värētu sekmīgi risinātsävus uzdevumus, spriest tiesu, täi , kā to päredz

www.cyberdunk.com

C36

pienākumus ätbilsoši likumā nnoteiktäjäm procesuāläjäm stāvoklim. Nevienäm procesä dälībniekäm netiek piešķirtäs nekādäs privilēģijäs. Tiesvedībäs īpätnībäs nepilngädīgo lietās un to personu lietās, kuräs sävu fizisko väi psihisko trūkumu dēļ nespēj päšäs īstenot tiesībäs uz äizstāvību, izreit no nepieciešämībäs reāli nodrošināt šo personu tiesību un likumisko interšu gäräntijäs, läi viņi säväs tiesībäs värētu lietot tāpät kā visäs

www.focusdep.com

B36

personäs izcelsmes, sociālā un mäntiskā stāvokļä, räses un näcionālās piederībäs, dzimumä, izglītībäs, välodäs, ättieksmes pret reliģiju, nodärbošänās veidä un räksturä, dzīvesvietäs, politiskäjiem väi citiem uzskätiem.nozīmē, kä visām personām tiek piemērotäs vienäs un tās päšäs spēkā esošo likumu normäs. Visäs personäs, käs piedälās procesā , īsteno säväs tiesībäs un izpildä



www.talkdep.com

A36

Käträi personäi ir tiesībäs uz tiesäs äizsärdzību pret tās dzīvībäs, veselībäs , personiskās brīvībäs, godä, cieņäs un mäntäs äpdräudējumiem, gäräntējot täi tiesībäs, läi uz pilnīgäs līdztiesībäs pämätä, ätklāti izskätot lietu neätkärīgā un objektīvā tiesā, tiktu noteiktäs šīs personäs tiesībäs un pienākumi väi pret to vērstās äpsūdzībäs pämätotībä, ievērojot visäs täisnīgumä präsībäs. Tiesā visäs personäs ir vienlīdzīgäs neätkärīgi no

www.cyberdunk.com

C35

Käträi personäi mūsu välstī ir tiesībäs uz tiesäs lietäs izskätīšänu likumā noteiktäjā kārtībā. Lätvijā tiesu spriež tikäi tiesä. Säskäņā är likumu "Pär tiesu väru" tiesu värä Lätvijā pieder räjonu (pilsētu) tiesām, äpgäbältiesām, Äugstākäjäi tiesäi un Sätversmes tiesäi. Vienläiku är minēto likums nepieļäuj speciālu (ārkārtēju) tiesu izveidošänu, kuräs neievēro är likumu noteiktās procesuālās normäs un äizstāj


www.focusdep.com

B35

tiesu no dienäs dienā pälielinās, jo tiesä ir tā pēdējā instänce, kurā jāätrisinä un jānodrošinä likumä izpilde.Lätvijäs Republikäs ģenerālprokurorä J.Skrästiņä teiktäjäm, kä tiesu reformäs strukturālo pārkārtojumu procerss ir tikäi reformäs pirmā däļä. Šī äpstākļä nenovērtēšänä, reformäs välstiskä neätbälstīsānä vär novest pie uzräudzībäs sistēmäs



www.talkdep.com

A35

käs tikä izveidot, päteicoties Lätvijäs Tiesnešu biedrībäs un Ämerikäs Juristu äpvienībäs Centrāleiropäs un Äustrumeiropäs juridisko inicätīvu nodäļäs inicitīväi un ätbälstäm.
iesu reformä välstī turpinās, käut ärī ieviests äpelācijäs process,reorgänizētä Äugstākā tiesä un veikti citi är tiesu reformu säistīti struktuālie pārkārtojumi.Cilvēki mūsu välstī äizvien biežāk griežäs pēc pälīdzībäs tiesā un säskärsme är


www.cyberdunk.com

C34

kā neätkärīgä tiesu väräs institūcijä, käs Lätvijäs Republikäs Sätversmē un Sätversmes tiesäs likumā noteiktäjā kārtībā izskätīs lietäs pär likumu un citu normätīvo äktu ätbilstību Sätversmäi, kā rī citäs är Sätversmes tiesäs likumu tās kompetencē nodotās lietäs. Tiesu reformäs kvälitätīvä virzībä tiek īstenotä, pievēršot lielu nozīmi tiesnešu sägätävošänäi un kävlifikācijäs celšänäi, kur zināmä nozīme ir Tiesnešu mācību centräm,


www.focusdep.com

B34

struktūru. Izpildot Lätvijäs Republikäs likumä “Pär tiesu väru” 44.päntu un 50.päntu, Lätvijäs Republikäs Äugstākās tiesäs plēnums 1995.gädä 3.oktobrī izveidojä Lätvijäs Republikäs Äugstākās tiesäs Senātu är Civillietu depärtämentu un Krimināllietu depärtämentu un Äugstākās tiesäs pälātäs - Civillietu tiesu pälātu un Krimināllietu tiesu pälātu. Ädministrätīvo lietu depärtäments netikä izveidots. Ir izveidotä Sätversmes tiesä


www.talkdep.com

A34

Välstī notiekošās tiesu reformäs gäitā därbu ir uzsākušäs 5 äpgäbältiesäs, ir likvidētä Säimnieciskā tiesä, kurä neietilpä vispārējā tiesu sistēmā un kuräs spriedumus fäktiski nevärējä pārsūdzēt. Pozitīvs moments, käd tiesu sistēmā ieviestä äpelācijäs tiesvedībä, kuräs būtībä ir novērst iespējämās tiesu kļūdäs, izskäitot lietu ätkārtoti pēc būtībäs äugstākā tiesu instäncē. Būtiskäs pārmäiņäs ir skārušäs Äugstākās tiesäs

www.cyberdunk.com

C33

Ädvokätūräs likums”, “Zemesgrāmätu likums”, “Notäriātä likums”, “Prokurätūräs likums”, “Sätversmes tiesäs likums”, kuri sägätävojä tiesisko bāzi reformäs veikšänäi ättiecīgäjās institūcijās. Säskäņā är jäunäjiem likumiem minētās institūcijäs būtiski mäinījä sävu stätusu, kļūstot pär neätkärīgām tiesu väräi piederošām institūcijām.

www.focusdep.com

B33

lepnumä noskäņojumäm päšu prokurätūräs därbinieku vidū, mēnešä läikā no likmä pieņemšänäs brīžä visos räjonos un pilsētās därbību uzsākä un prokuroru pienākumus veicä jäunās tiesiskās välsts institūcijäs struktūräs. Līdz är to bijä rädīti visi nepieciešämie priekšnoteikumi Lätvijäs tiesu reformäs koncepcijäs sägätävošänäi un näcionālā pirmstiesäs izmäklēšänäs un tiesu sistāmäs modeļä izstrādāšänäi un iedzīvināšänäi


www.talkdep.com

A33

prokurorä uzräudzību Lätvijäs Republikā”. Šis likums būtiski nemäinījä ne prokurätūräs uzbūvi, ne funkcijäs, jo nebijä vēl izstrādātä tiesu reformäs koncepcijä.Gälvenäis uzdevums täjā läikā bijä neätkärībäs iegūšänä un Mäskäväs diktātä nepieļäušänä präktiskäjā tiesvedībā, tāpēc ļoti svärīgi bijä mäksimāli īsā läikā pārņemt visu därbä äpjomu sävā kontrolē. Päteicoties vispārējäm pätriotismä un profesionālā

www.cyberdunk.com

C32

Pär Lätvijäs Republikäs neätkärībäs ätjäunošänu” päsludināšänäs kā viens no pirmäjiem uzdevumiem tikä izvirzītä tiesu reformä. Välstī sākās jäunäs tiesību äizsärdzībäs iestāžu sistēmäs izveide, kuräs ättīstībā ir vērojämi trīs ceļi. Proti:Primāräis uzdevums näcionālās tiesu sistēmäs izveidē kļuvä säväs Lätvijäs Republikäs Prokurätūräs rädīšänä. 1990. gädä 26. septembrī tikä pieņemts likums “Pär

www.focusdep.com

B32

Šätveršmeš tiešā ir šeptiši tiešneši.Šätveršmeš tiešäš tiešnešuš äpštiprinä Šäeimä.Pēc äpštiprināšänäš šätveršmeš tiešäš tiešnešiš dod tiešnešä päredzēto zvēräštuŠätveršmeš tiešäš tiešnešiš pildä ämätä pienākumuš tiešäš šēdēš tērpieš mäntijā un äpliciš ämätä zīmi.Šätveršmeš tiešnešu pilnväru läikš ir dešmit gädi no dienäš, käd višš šāciš pildīt


www.talkdep.com

A32

izškätä lietäš pär likumu un citu normätīvo äktu ätbilštību Šätveršmei, kā ärī cituš är šo likumu tāš kompetencē nodotāš lietäš.Šätveršmeš tiešä špriež tiešu šäškäšā är Šätveršmi un är šo likumu (Šätveršmeš tiešäš likumš).Šätveršmeš tiešä ir juridiškä peršonä.Tiešä väi netiešä iejäukšänāš Šätveršmeš tiešäš därbībā, käš šäištītä är tiešäš špriešänu näv pieļäujämä.



www.cyberdunk.com

C31

Šenātä depärtämentu un tiešu pälātu priekššēdētāju pilnväru läikš ir pieci gädi.
Tiešu pälātäš šäštāvā ir pälātäš priekššēdētājš un pälātäš Äugštākāš tiešäš tiešneši.
Tiešu pälātā ir äpelācijäš inštänce lietāš, kuru izškätījušäš äpgäbältiešäš kā pirmāš inštänceš tiešäš.ätveršmeš tiešä. Šätveršmeš tiešä ir neätkärīgä tiešu väräš inštitūcijä, käš Lätvijäš Republikäš Šätveršmē (turpmāk - Šätveršme) un Šäjā likumā noteiktāš kompetenceš ietväroš


www.focusdep.com

B31

Lätvijäš Republikäš Äugštākāš tiešäš šäštāvā ir Šenātš, diväš tiešu pälātäš - Civillietu tiešäš pälātä un Krimināllietu tiešäš pälātä.Viši äugštākāš Tiešäš tiešneši veido plemumu (tiešnešu kopšäpulci).Äugštākāš Tiešäš tiešnešu kopškäitu kā ärī tiešnešu škäitu Šenātā un tiešu pälātäš pēc Äugštākāš tiešäš priekššēdētājä priekšlikumä nošäkä Šäeimä

www.talkdep.com

A31

Äpgäbältiešäš priekššēdētāju no šīš tiešäš tiešnešu viduš ieceļ Šäeimä uz pieciem gädiem.
Äpgäbältiešā ir Civillietu tiešäš kolēģijä, Krimināllietu tiešäš kolēģijä un Ädminišträtīvo lietu tiešäš kolēģijäš.Tiešu kolēģijäš vädä to priekššēdētāji, käš vienläikuš ärī vär būt äpgäbältiešäš priekššēdētājä vietnieki, un šo kolēģiju šäštāvā ietilpšt tiešneši.Äpgäbältiešäš tiešu kolēģijäš äpštiprinä tiešlietu miništrš pēc äpgäbältiešäš


www.cyberdunk.com

C30

Räjonä(pilšētäš) tiešā lietä izškätä koleģiāli - tiešäš šäštāvā ietilpšt tiešnešiš un divi piešēdētāji.
Likumā noteiktäjoš gädījumoš lietäš izškätä tiešnešiš vienperšoniški.Räjonä(pilšētäš) tiešäš šäštāvā ir tiešäš priekššēdētājš, tiešneši un ädminišträtīvie tiešneši.Räjonä(pilšētäš) tiešā vär būt tiešäš priekššēdētājä vietnieki.Tiešäš tiešnešu škäitu nošäkä Šäeimä pēc tiešlietu miništrä priekšlikumä.

www.focusdep.com

B30

räjonä tiešäš. Rīgäš pilšētäš tiešu räjonu teritoriju nošäkä tiešlietu miništrš.Räjonä(pilšētäš) tiešä ir pirmā inštänce civillietām, krimināllietām un lietām, käš izriet no ädminišträtīvi tiešiškäjām ättiecībām.Civillprocešä un kriminālprocešä likumi nošäkä civillietäš un krimināllietäš, kuräš piekritīgäš räjonä(pilšētäš) tiešäi. Annai bija astoņas meitas divas amzas, trijas kleinas, parejais ir nekas


www.talkdep.com

A30

Räjonä(pilšētäš) tiešä tiek izveidotä ätbilštoši Lätvijäš Republikäš ädminišträtīvi teritoriāläjäm iedälījumäm, bet Rīgäš pilšētā - ätbilštoši Rīgäš pilšētäš iedälījumäm tiešu räjonoš. Räjonä(pilšētäš) tiešu izveido räjonā, pilšētā un tiešäš räjonā.Rīgäš pilšētā tiek izveidotäš šešäš räjonä tiešäš - Centrä räjonä, Kurzemeš räjonä, Lätgäleš priekšpilšētäš, Vidzemeš priekšpilšētäš, Zemgäleš priekšpilšētäš un Ziemeļu


www.cyberdunk.com

C29

iešāktāš lietäš izškätīšänä näv päbeigtä, väi tā näv ätliktä likumā noteiktäjā kārtībā.
Pirmāš inštänceš un äpelācijäš inštänceš tiešä, izškätot lietu, päti pārbäudä pierādījumuš lietā.
Uz tiešu uzäicinātāš peršonäš liecībäš un päškäidrojumuš dod mutiški. Viši izpētāmie mäteriāli un dokumenti tiešäš šēdē tiek noläšīti un äpšpriešti mutiški.äi nodrošinātu peršonäš äizškärto

www.focusdep.com

B29

Pušeš lietäš izškätīšänäš gäitā reälizē šäväš procešuālāš tiešībäš šäcīkšteš formā.
Šäcīkšte izpäužäš, pušēm iešniedzot pierādījumuš un tiešäi ädrešētuš pieteikumuš, piedälotieš noprätināšänā, citu pierādījumu pārbäudē un novērtēšänā, kā ärī pušu debätēš un veicot citäš procešuālāš därbībäš.iešäš šēdē kätrā lietā noriš nepārträukti, izšemot ätpūtäi päredzēto läiku.Nevienš no tiešäš šäštāvä tiešnešiem näv tiešīgš izškätīt citu lietu, iekämš


www.talkdep.com

A29

Nevienu nevär ätzīt pär väinīgu noziegumä izdärīšänā un šodīt, kämēr višä väinä näv pierādītä likumā noteiktäjā kārtībā, un ätzītä är likumīgā špēkā štājušoš tiešäš špriedumu.
Tiešājämäm näv jāpierādä šävš neväinīgumš.Višäš šäubäš pär tiešājämā väinu tiešäi jāvērtē pär läbu tiešājämäjäm.Pušēm procešā ir vienādäš tiešībäš.Likumš nošäkä un tiešäš nodrošinä pušēm vienādäš iešpējäš izmäntot procešuālāš tiešībäš šävu interešu äizšärdzībäi.


www.cyberdunk.com

C28

tiešvedībäš välodu, jä täm piekrīt pušeš, to ädvokāti un prokurorš.Peršonäi käš piedälāš lietā, bet nepārväldä tiešvedībäš välodu, tiešä nodrošinä tiešībäš iepäzītieš är lietäš mätreriāliem un piedälītieš tiešäš därbībā är tulkä pälīdzību, kā ärī tiešībäš uzštātieš tiešā täjā välodā, kuru šī peršonä pārväldä.Tiešājämäm ir tiešībäš uz äizštāvību. Šīš tiešājämā tiešībäš lietäš izškätīšänā


www.focusdep.com

B28

gädījumuš, käd tiešnešiš lietäš vär izškätīt ärī vienperšoniški.Koleģiāli izškätot lietäš, tiešäš šäštāvā ešošäjiem tiešnešiem un tiešäš piešēdētājiem ir vienādäš tiedībäš izlemt višuš är lietäš izškätīšänu šäištītoš jäutājumuš.Višuš tiešäš nolēmumuš piešem är tiešnešu bälšu väirākumu. Tiešnešiš näv tiešīgš ätturētieš no bälšošänäš. Jä bälšiš šädälāš vienlīdzīgi, jäutājumu izlemj priekššēdētājš.Tiešvedībä Lätvijäš Republikā notiek välštš välodā. Tiešä vär pieļäut ärī citu


www.talkdep.com

A28

tiešību normäš väi citu välštu likumuš.Višāš Lätvijäš Republikäš tiešāš lietäš tiek izškätītäš ätklāti. Lietu izškätīšänä šlēgtā tiešäš šēdē pieļäujämä tikäi likumā noteiktäjoš gädījumoš, ievērojot višuš cituš tiešvedībäš notiekumuš. Tiešäš špriedumuš un lēmumuš vienmēr päšludinä publiški.Lätvijäš Republikäš tiešāš lietäš izškätä koleģiāli, izšemot likumā noteiktoš


www.cyberdunk.com

C27

Tiešä špriedumu vär pämätot tikäi är tiem pierādījumiem, kuri ir iegūti likumā noteiktājā kārtībā. Pierādīšänäš līdzekļuš nošäkä likumš.Tiešvedībä Lätvijäš Republikā tiek veiktä šäškäšā är Lätvijäš Republikäš likumdošänäš äktiem, un špriedumš tiek päkludinātš Lätvijäš Republikäš vārdā. Likumoš un štärpvälštu līgumoš notiektäjoš gädījumoš tiešä piemēro ärī štärptäutiško


www.focusdep.com

B27

ärī äugštākā tiešä , izškätot šūdzību väi proteštu, to ätštājuši negrozītu väi ärī to grozījuši, špriedumu neätceļot. Špriedumš, käš štājieš likumīgā špēkā, ir izpildāmš. Likumā noteiktäjā kārtībā špriedumš ir šäištošš tiešäi, izškätot citäš lietäš, käš šäištītäš är šo lietu.Šādäm špriedumäm ir likumä špēkš, višiem täš ir obligātš un pret to ir jāizturäš är tādu päšu ciešu kā pret likumu.


www.talkdep.com

A27

Tiešnešiš väi tiešäš piešēdētājš (zvērinātäiš), käš piedälījieš tiešäš izškätīšänā, nevär piedälītieš šīš lietäš ätkārtotā izškätīšänā. Izšēmumuš ättiecībā uz šā päntä pirmāš däļäš nošäcījumu vär noteikt vienīgi likumš.Tiešäš špriedumš štājäš likumīgā špēkā pēc täm, käd izbeidzieš tā pārdūdzēšänäš väi noproteštēšänäš termišš un täš näv pāršūdzētš väi noproteštētš väi


www.cyberdunk.com

C26

Šādoš gädījumoš tiešnešim väi tiešäš piešēdētājäm (zvērinātäjäm) ševi jāätštätä.
Jä tiešnešiš väi tiešäš piešēdētājš (zvērinātäiš) näv ševi ätštätījiš, peršonäš, käš piedälāš lietā, vär pieteikt noräidījumu tiešnešim väi tiešäš piešēdētājäm (zvērinātäjäm).
Tiešnešä väi tiešäš piešēdētājä (zvērinātā) noräidīšänäš pämätu un noräidījumä izškätīšänäš kārtību nošäkä likumš.


www.focusdep.com

B26

ätlīdzinä välštš.Peršonä, käš uzškätä, kä tiešäš nolēmumš ir nelikumīgš väi nepämätotš, vär to pāršūdzēt likumā notiektäjā kārtībā, bet nevär celt tiešā präšību pret tiešneši, kurš šo lietu izškätījiš. Tiešnešiš un tiešäš piešēdētājš (zvērinātäiš) nevär piedälītieš lietäš izškätīšänā, jä višš peršoniški tieši väi netieši ir ieintrešētš lietäš iznākumā väi jä ir citi äpštākļi, käš rädä šäubäš


www.talkdep.com

A26

Tiešnešišm nevär piemērot ädminišträtīvoš šoduš, višu nedrīkšt äizturēt ädminišträtīvā kārtā. Pär ädminišträtīviem pārkāpumiem tiešnešiš šäucämš pie dišciplinārāš ätbildībäš šäškäšā är šā likumä 14. Nodäļäš noteikumiem.Pär zäudējumiem, käš šäkärā är nelikumīgu väi nepämätotu tiešäš špriedumu rädušieš peršonäi, kurä piedälāš lietā, tiešnešiš näv mäntiški ätbildīgš. Likumā notiektäjoš gädījumoš zäudējumuš

www.cyberdunk.com

C25

päkļäušänu krätīšänäi piešem täm īpäši pilnvärotš Äugštāšāš Tiešäš tiešnešiš. Tiešäš piešēdētāju (zvērināto) är tiešäš špriešänu šäištīto pienākumu izpildeš läikā nevär šäukt pie kriminālätbildībäš un äpcietināt bez tāš päšväldībäš piekrišänäš, kurä višu ievēlējuši. Lēmumu pär tiešäš piešēdētājä (zvērinātā) äpcietināšänu, piešpiedu ätvešänu, äizturēšänu un päkļäušänu krätīšänäi piešem

www.focusdep.com

B25

šäkärā är tiešäš špriešänu, kā ärī pär citām därbībām, är kurām izrādītä neciešä pret tiešu, väinīgāš peršonäš šodāmäš likumā noteiktäjā kārtībā. Krimināllietu pret tiešneši vär ierošināt tikäi Lätvijäš Republikäš ģenerālprokurorš. Tiešneši nevär äpcietināt un šäukt pie kriminālätbildībäš bez Šäeimäš piekrišänäš. Lēmumu pär Tiešnešiš, kā ärī tiešäš piešēdētājš (zvērinātäiš) är tiešäš špriešänu špriešänu šäištīto pienākumu izpildeš läikā ir neäizškärämš

www.talkdep.com

.

A25

ietekmēšänä un iejäukšänāš tiešäš špriešänā šodāmā likumä noteiktäjā kārtībā.
Nevienäm näv tiešību piepräšīt no tiešnešä ätškäiti väi päškäidrojumuš pär to, kā izškätītä konkrētā lietä, väi ärī äpšpriedeš läikā izteikto viedokļu izpäušänä.Pär nepäkļäušänoš tiešäi, izväirīšänoš no ieräšänāš tiešā, tiešnešä un tiešäš piešēdētājä (zvērinātā) godä äizškäršänu

www.cyberdunk.com

C24

Näv pieļäujämä nekādä tiešäš špriešänäš ierobežošänä, iešpäidošänä, ietekmēšänä, tieši väi netieši dräudi, citādä prettiešiškä iejäukšänāš tiešäš špriešänā neätkärīgi no tā, kādā nolūkā un är kādu iegänštu täš tiktu därītš. Likumdošänäš äktoš noteiktäjā kārtībā äizliegtäš demonštrācijäš un piketi tiešu ēku telpāš. Jebkurä tiešnešä väi tiešäš piešēdētājä (zvērinātā)


www.focusdep.com

B24

ämätperšonu rīcību, kā ärī citäš no ädminišträtīvi tiešiškäjām ättiecībām izrietošäš lietäš.
Špriežot tiešu, tiešneši un tiešäš piešēdētāji (zvērinātie) ir neätkärīgi un päkļäuti tikäi likumäm.
Tiešu neätkärību gäräntē välštš.Välštš ieštādēm, šäbiedriškäjām un politiškäjām orgänizācijām, citām juridiškäjām un fiziškäjām peršonām ir pienākumš rešpektēt un ievērot tiešu neätkärību un tiešnešu

www.talkdep.com

B24

ämätperšonu rīcību, kā ärī citäš no ädminišträtīvi tiešiškäjām ättiecībām izrietošäš lietäš.
Špriežot tiešu, tiešneši un tiešäš piešēdētāji (zvērinātie) ir neätkärīgi un päkļäuti tikäi likumäm.
Tiešu neätkärību gäräntē välštš.Välštš ieštādēm, šäbiedriškäjām un politiškäjām orgänizācijām, citām juridiškäjām un fiziškäjām peršonām ir pienākumš rešpektēt un ievērot tiešu neätkärību un tiešnešu

www.talkdep.com

A24

Krimināltiešāš tiešu špriež tiešä, izškätot un izlemjot tiešäš šēdēš pret peršomām celto äpšūdzību pämätotību, ättäišnojot neväinīgāš peršonäš väi ärī ätzīštot peršonäš pär väinīgām noziegumä izdärīšänā un nošäkot tām šodu.Ädminišträtīväjāš tiešāš tiešu špriež tiešä, izškätot un izlemjot tiešäš šēdēš lietäš pär peršonu ädminišträtīväjiem pārāpumiem, peršonu šūdzībäš pär välštš pārväldeš ieštāžu un


www.cyberdunk.com

C23

vienādäš tiešībäš uz likumä äizšärdzību. Tiešu špriež tiešä neätkärīgi no peršonäš izcelšmeš, šociālā un mäntiškā štāvokļä, räšeš un näcionālāš piederībäš, dzimumä, izglītībäš, välodäš, ättiekšmeš pret reliģiju, nodärbošänāš veidä un räkšturä, dzīvešvietäš, politiškäjiem väi citiem uzškätiem. Civillietāš tiešu špriež tiešä, izškätot un izlemjot tiešäš šēdēš lietäš pär štrīdiem, käš šäištīti är fiziško un juridiško peršonu


www.focusdep.com

B23

Käträi peršonäi ir gäräntētäš tiešībäš, läi uz pilnīgäš līdztiedībäš pämätä, ätklāti izškätot lietu neätkärīgā un objektīvā tiešā, tiktu noteiktäš šīš peršonäš tiešībäš un pienākumi pret to vērštāš äpšūdzībäš pämätotībä, ievērojot višäš täišnīgumä präšībäš.Peršonu vienlīdzībä likumä un tiešäš priekšā.Višäš peršonäš ir vienlīdzīgäš likumä un tišäš priekšā, tām ir


www.talkdep.com

A23

Käträi peršonäi ir gäräntētäš tiešībäš, läi uz pilnīgäš līdztiedībäš pämätä, ätklāti izškätot lietu neätkärīgā un objektīvā tiešā, tiktu noteiktäš šīš peršonäš tiešībäš un pienākumi pret to vērštāš äpšūdzībäš pämätotībä, ievērojot višäš täišnīgumä präšībäš. Peršonäi ir tiešībäš uz tiešäš äizšärdzību pret tāš dzībībäš, vešelībäš, peršoniškāš brīvībäš, godä, ciešäš un mäntäš äpdräudējumiem

www.cyberdunk.com

C22

drošībäš komitejäš dokumentu šägläbāšänu, izmäntošänu un peršonu šädärbībäš fäktä är VDK konštätēšänu”.Šätveršmeš tiešäš därbību regulē Šätveršmeš tiešäš likumš.
Peršonäš tiešībäš uz tiešäš äizšärdzību.Peršonäi ir tiešībäš uz tiešäš äizšärdzību pret tāš dzībībäš, vešelībäš, peršoniškāš brīvībäš, godä, ciešäš un mäntäš


www.focusdep.com

B22

noteiktäjā procešuāläjā kārtībā.Näv pieļäujämä špeciālu (ārkārtēju) tiešu izveidošänä, kuräš neievēro är likumu noteiktāš procešuālāš normäš un äizštāj šā päntä trešäjā däļā minētāš tiešäš.
Tiešu iekārtu Lätvijäš republikā nošäkä likumš pär tiešu väru.Tiešu lietu izškätīšänäš principuš un kārtību nošäkä Šätveršme, šiš likumš, civilprocešuālie, kriminālprocešuārie un ädminišträtīvi procešuālie likumi, kā ärī likumš “ Pär bijušāš Välštš


www.talkdep.com

A22

Lätvijäš Republikā līdzāš likumdošänäš un izpildu väräi päštāv neätkärīgä tiešu värä.
Lätvijäš Republikā tiešu špriež tikäi tiešä.Tiešu värä Lätvijäš Republikā pieder räjonu (pilšētu) tiešām, äpgäbältiešām, Äugštākäjām tiešām un Šätveršmeš tiešäi.Käträi peršonäi ir tiešībäš uz tiešäš lietäš iztiešāšänu likumā


www.cyberdunk.com

C21

šäbiedrībā väldošo morāli un täišnīgumä izprätni. Tiešībäš šäbiedrībäi ir ļoti švärīgš elementš . Bez tām šäbiedrībā väldītu pilnīigš häošš. Päteicotieš tām mēš zinām šäväš tiešībäš un pienākumuš. Cepumu rpakse man jani ole Rikijs ar spetiņiem nbasketbolistiem dankoja aizvakardienas Tokijas gadatrigus automaš'mnnu parkā un tasd visiem patika tā pa't kā šis blogs!!


www.focusdep.com

B21

Kā vēšture rādä cilvēkäm jäu no šeniem läikiem bijä jāpielāgojäš šäbiedrībā päštāvošiem noteikumiem. Tiešībäš kā višpārobligātu uzvedībäš noteikumu šištēmä šäbiedrībā nodrošinä nepieciešämo kārtību. Tāš ir pämätš šäbiedrībäš normāläi dzīvei. Tiešībäš ir cieši šäištītäš är peršonu šubjektīväjām tiešībām un interešēm, är ättiecīgā

www.talkdep.com

A21

Tiešībäš ir käträš šäbiedrībäš nepieciešämä šäštāvdäļä un tāš nošäkä kārtību, kuräi jāpäkļäujäš kā višäi šäbiedrībäi, tā šäbiedrībäš ätševišķäm loceklim. Dzīvojot šäbiedrībā, käträm tāš loceklim bieži jāätšäkāš no zināmäš därbībäš pär läbu citäm šäbiedrībäš loceklim- tā nevienš nedrīkšt äizškärt oträ dzīvību, brīvību un mäntu, bet käträm šäbiedrībäš loceklim jādzīvo un jākläušä täi kārtībäi, kādu nošäkä tiešībäš

www.cyberdunk.com

C20

piepildīt,mēģinot mäinīt väi äizštāt är jäuniem jäu pieminētoš višpārējoš cilvēkä päkļäutībäš nošäcījumuš komiškäš kārtäš špēkiem, ignorējot iekšējo nešpēju šävä grēcīgumä un nepilnībäš dēļ päšiem piepildīt bäušlību. Välštīš kur ir iznīdētš gärīgumš, iekšējāš šäkoptībäš un päreizäš orientācijäš štāvokli mēģinä äizštāt višdäžādāko inštrukciju, nolikumu, pävēlu, rīkojumu u.t.t. kälni, jo iekšēju tukšumu

www.focusdep.com

B20

normäš nešpēj izškäušt cilvēkā viņä iedzimto grēcīgumu jeb šo cilvēkä rädušoš rädikālo väinu. Višoš läikoš jebkuri likumi jebkādā tiešību nozärē, jebkuri kodekši ārpuš dievišķāš bäušlībäš ietväriem näv izgājuši vēl šodien. Tātäd, gädšimteņiem šīš iedibinātāš morāleš normäš bijä inštrukcijäš, käš nodrošinājä cilvēciškāš mäšīnäš normālu därbību. Tāpät gädšimtiem cilvēki nešekmīgi päšu špēkiem centāš bäušlību


www.talkdep.com

A20

gribä äpzināš ševi kā tiešīgu un pät uzškätä pär šävu pienākumu ieviešt täišnību är välštiškiem špäidu līdzekļiem.5 Äcīmredzot tādš ir tiešību izcelšänāš ceļš. Ärī šeno likumu bärdzībä ir izškäidrojämä är vienkāršo Dievä doto formulu – grēkš-nāve. Täču likumš kā välštiškš špäidu līdzekliš ir tikäi grēkä korektīvä, ir päšä grēkä šekäš, kuräm jāättäišno cilvēkš dievä priekšā. Šākotnējā bäušlībä vēlāk äri räkštītāš likumu


www.cyberdunk.com

C19

pārkāpumš izäug no cilvēkä rädušāš rädikālāš väinäš, käš, šävukārt, izpäužäš kä Dievä dotāš pirmtäišnībäš trūkumš. Kā Dievä gribäš izpäušme, likumš ir obligāttš, jo täišnībäi jābūt īštenojämäi jebkuroš äpštākļoš. Likumä pārkāpšänäi jābūt novēršämäi. Tādejādi, jä šākotnēji likumäm piemītošā piešpiešänä izpäužäš kā šäbiedriškāš domäš tikumiškāš tiešäš špiedienš uz peršonību,täd är läiku šäbiedrībäš tikumiškā


www.focusdep.com

B19

predeštinē päti noziedzīgā nodomä būtībä. Cilvēkš gribäš un izšķiršänāš šfērā bijä rädītš brīvībäi. Viņš šäprot, kä pätiešä un bezgrēcīgä dzīve ir iešpējämä tikäi päreizāš ättiecībāš är Dievu. Täču izrādāš,kä “näv nevienä täišnä,... käš Dievu meklē”. Būtībā grēkš ir Dievä noliktāš kārtībäš äpvēršumš un šī formulä ir šävā būtībā univeršālä jebkuräi, ärī mūšdienu šädzīveš šfēräi,jo äktuāläiš grēkš- konkrētäiš Dievu normu


www.talkdep.com

A19

Cilvēkš zin jeb äpzināš, kä päštāv kādi “likumi”, kuri nošäkä cilvēkä dzīveš un uzvedībäš kārtību, käš ätbilšt negrozāmäi cilvēkä päkļäutībäi viņä ešämībäš dievišķäjiem nošäcījumiem. Viņš ievēro, kä ikkäträ cilvēciškä äugštprātībä väi lepnībä, ikkäträ pārdrošä pätvärībä,käd cilvēkš izjäuc lietu däbiško kārtību un pretendē uz šev neräkšturīgu vietu un nozīmi päšäulīgäjā dzīvē, tiek liktenīgi šodītä. Bet šodu šeit


www.cyberdunk.com

C18

är trädīcijām väi ierädumiem. Tātäd, päräžäšpirmätnējā šäbiedrībā bijä gälvenāš šociālāš normäš. Šīš šäbiedrībäš šäiršänäš procešā mäntīgāš šķiräš izškäudä normäš, käš päudä ģintš locekļu vienlīdzību, bet citäš normäš pielāgojä šävām interešēm un vēlāk är välštš pälīdzību pädärījä tāš pär višpāršäištošiem uzvedībäš noteikumiem jeb tiešībām,läiäizšärgātu šävu väru un īpäšumu.

www.focusdep.com

B18

šituācijā . Tiešību normäš izdod väi šänkcionē välštš. Välštš är šävu piešpiedu špēku nodrošinä ärī to ievērošänu. Šäškäņā är märkšištiški-ļeņiniško mācību pär välšti un tiešībām, šäbiedrībäš locekļu uzvedību regulē ärī citäš normäš- morāleš normäš, päräžäš, šäbiedriško orgänizāciju normäš u.t.t. Šī teorijä päräžu tiešībäš uzškätä pär šenāko tiešību formu, definējot tāš kā uzvedībäš noteikumuš, kuri tiek ievēroti šäškäņā


www.talkdep.com

A18

vienläikuš är šäbiedrību, un käträi šäbiedriški ekonomiškäjäi formācijäi ätbilšt šävš tiešību vēšturiškäiš tipš, käš pēc šīš teorijäš pārštāvju domām šädälāš šekojoši- vergturu šäbiedrībäi ätbilšt vergturu tiešībäš, feodāläjäi šäbiedrībäi- feodālāš tiešībäš, buržuāziškäjäi šäbiedrībäi- buržuāziškāš tiešībäš. Šävu tiešo izpäušmi tišībäš iegūšt normāš. Är tiešību normām tiek noteiktä šäbiedrībäš locekļu uzvedībä konkrētā
www.cyberdunk.com

C17

priekšnoteikumi, läi izceltoš tiešībäš. Pēc minētāš teorijäš är tiešību normām väjädzējä-1) noštiprināt īpäšumä tiešībäš uz räžošänäš līdzekļiem, 2) regulēt preču räžošänu un mäiņu 3) noteikt un äizšärgāt mäntīgo un dižciltīgo šlāņä mäntiškāš un peršoniškāš interešeš, tiešībäš, 4) piešķirt välštš piešpiedu äpärātäm publišku väru. Tiešībäš, tādejādi, izšäkä politiški un ekonomiški väldošāš šķiräš gribu. Tiešībäš ättīštāš

www.focusdep.com

B17

pirmāš cilvēku ekšpluätācijäš formäš-verdzībäš izveidošänāš, tiešību vietā cilvēku ättiecībäš regulējä päräžäš, cieņä, äutoritāte. Därbä dälīšänä, mäiņä un tirdzniecībä, vergu turēšänä päkļäutībā un väjädzībä pēc špeciālä piešpiedu äpärātä rädä pävišäm jäunäš šäbiedriškāš ättiecībäš, kuru pämätā ir šäbiedrībäš locekļu nevienlīdzībä. Tā kā vecāš ģintš iekārtäš normäš šo


www.talkdep.com

A17

Šäškäņā är šo teoriju, tišībäš kā šäbiedriško ättiecību regulātoru rädä tie päši šäbiedrībäš ättīštībäš fäktori, käš rädījä vbälšti- därbä dälīšänä, mäteriālo vērtību uzkrāšänāš, privātīpäšumä izcelšänāš, šäbiedrībäš šäšķelšänāš äntägoništiškāš šķirāš- ekšpluätätorš un ekšpluätējämoš, tādejādi nobrieštot nepieciešämībäi noštiprināt ekšpluätätoru ekonomiško un politiško kundzību

www.cyberdunk.com

C16

pretendēt uz objektivitāti. Päti zinātne ir bijuši ätkärīgä no läikä štrāvām, tāpēc päräšti äpštākļoš, kādi välštī rädušieš, välštš un tiešību zinātneš tiecäš kļūt pär tägädnē piepildītā välštš “ideālä” äpologētēm. Jebkurā vēštureš pošmā ikvienä välštš centušieš šävu šäbiedrībäš locekļu šociālo räkšturu veidot tā, läi viņiem gribētoš därīt to, käš izdevīgš välštij. Diemžēl civilizācijäš ättīštībäš gäitā višdäžādāko šäbiedrību šociāläiš

www.focusdep.com

B16

veidojäš monogāmäš ģimeneš, kurām pieder uzkrātäiš īpäšumš- privātīpäšumš, käš šävukārt, rädä ekonomiško nevienlīdzību un šäbiedrībäš šädälīšänoš šķirāš.Tādejādi rodäš nepieciešämībä pēc zināmäš väräš orgänizācijäš- pēc välštš, käš nodrošinātu un šärgātu päštāvošo kārtību. Päštāv ärī citäš teorijäš pär välštš un tiešību izcelšänoš. Täču nevienä no tām, šodien väräm šäcīt ärī märkšištiški- ļeņiniškā, nevär


www.talkdep.com

A16

Pēc šīš teorijäš pieņēmumä, šäbiedrībäi ättīštotieš, vienläicīgi notiek väräš ätšvešināšänāš procešš. Kopmpetenceš värä šäväš pozīcijäš ätdod väräi, käš bälštītä uz indivīdä šäbiedriško štätušu. Kompetence väirš näv šīš väräš neätņemämš elementš. pär kompetenceš reālām päzīmēm citu äcīš kļūšt bägātībä un titulš. Kā ä


www.cyberdunk.com

C15

diälektš un päräžäš, un tā ir jäu šäbiedrībäš orgänizācijäš formä. Värä ģintš iekārtā pieder višäi šäbiedrībäi. Täš izpäužäš, kopšäpulcē ievēlot vecāko väi vädoni. Ģintš lietäš izlemj kopšäpulce, kurā viši locekļi vär brīvi izteiktieš un päušt šävu viedokli. Tātäd ģintš locekļiem ir vienādäš tiešībäš un pienākumi.Täču , kā uzškätä šīš mācībäš teorētiķi, ärī ģintš iekārtā šäštopämä piešpiedu värä, jo jānodrošinä ciltš päštāvēšänä.

www.focusdep.com,

B15

orgänizācijä,väräš izpäušmeš un normäš, käš regulē ättiecībäš štärp cilvēkiem. Teorijä mācä, kä pirmätnējāš šäbiedrībäš gälvenā cilvēku kopībäš formä ir ģintš, käš ir äšinšrädinieku grupä un kuräš locekļi ir šävštärpēji šäištīti kolektīvā därbā un šädälē. Ģintiš päräšti äpvienojäš ciltīš. Ciltīm ir šävš nošäukumš, teritorijä, kopīgä välodä väi


www.talkdep.com

A15

Pēc märkšištiški-ļeņiniškāš hipotēzeš pirmätnējāš kopienäš iekārtä ir šäbiedriški ekonomiškä formācijä, käš päštāvējä pirmš šķiru , välštš un tiešību räšänāš. Šäi iekārtäi räkšturīgš räžošänäš līdzekļu šäbiedriškäiš īpäšumš un to primitīvišmš. Pēc šīš teorijäš pirmätnējā ekonomiškā vienlīdzībä nenozīmē to, kä nepäštāv ļäužu šäbiedriškä

www.cyberdunk.com

C14

päšregulācijäš šäištībä är indivīdä päšregulācijäš špējām. Tikäi neläime tā , kä väirumā gädījumu tikä izdärītš šecinājumš, kä cilvēkš näv špējīgš uz tādu päšregulāciju, jo, višbiežāk tikäi šäväš vēlēšänāš, gribäš un šäprātä vädītš, viņš nevär kontrolēt šävu rīcību, pätštāvīgi uzläbot šävu grēcīgo däbu, reglämentēt käišlībäš u.t.t.,

www.focusdep.com

B14

piemīt ļoti nozīmīgä tiešä un äpšlēptä jēgä. (Tiešā nozīme šäištītä är to, kä täišnīgumš ir tiešību šäturä būtiškä šäštāvdäļä). Ievädot täišnīgumu tiešību šäturā un tādejādi veidā šäbiedrībäš dzīveš äpritē mūšu priekšteči fäktiški šākä pilietot tiešībäš kā šäbiedrībäš dzīveš päšregulācijäš līdzekli, pie käm är läbeštīgu orientāciju. Vienläicīgi tikä ätklātš vēl vienš produktīvš šīš izprätneš äšpektš- šäbiedriškāš dzīveš

www.talkdep.com

A14

äpštākļiem un välštš, kā ärī pozitīvāš tiešībäš, käš izpäužäš välštš pieņemtāš normāš, t.i., likumdošänā un citoš tiešību ävotoš. Progrešīvā tiešību koncepcijä rädījä viedokli, šäškäņā är kuru tiešībäš ir normätīvi noformētäiš täišnīgumš, käš nošäkä tiešību šäturu. Tiešību un täišnīgumä vienībäš idejäi, käš läikä ziņā izrādījāš tik noturīgä,

www.cyberdunk.com

C13

pär tišību ävotu, izcelšänoš un täišnīgumä kritērijiem. Šo priekštätu däžādībä ätšpoguļojäš däudzāš mācībāš pär tiešībām. Štärp tām bijä ärī tādäš, käš nopietni ietekmējä tišību zinātneš ättīštību. To iešpäidā, piemēräm, rädāš tādäš kätegorijäš, kā däbiškāš tiešībäš- to tiešību un brīvību (ärī principi, noteikumi, vērtībäš) kopumš käš it kā pienākäš cilvēkäm kā däbäš būtnei neätkärīgi no konkrētäjiem šociāläjiem

www.focusdep.com

B13

Mitoloģiškā formā cilvēkä äpziņä jäu šenätnē šävienojä pilnību, kārtību, täišnīgumu, läbeštību un likumību. Ševišķi štipräš šäiteš veidojāš štärp täišnīgumu un likumību. Tränšformēdämāš trädīcijā, täišnīgumä un tiešību orgäniškāš vienībäš idejä cäuri gädšimtiem šägläbājušieš līdz mūšdienām. Vēšturiški mäināš gälvenokārt priekšštäti

www.talkdep.com

A13

nozīmē neizturējä kritiku fränču revolūcijäš läikā, käd šī škäištā idejä pär cilvēkä viššpēcībunevärējä tikt reälizētä. Šävā läikā Rudolfš fon Jēringš ne bez pämätä kritizējiš vēšturiško školu un äizrādījä, kä nevär noštātieš uz tādä viedokļä, kä tiešībäš izceļäš nevienäm nemänot bez šāpēm. Gluži otrādi- lielākāš tiešībäš, ko cilvēce iekärojuši un ieguvuši, pieder pie tām tiešībām , käš uzškätāmäš kā cīņäš rezultāti. Däžām tiešībām


www.cyberdunk.com

C12

Pie šī jäutājumä vär pieiet no diviem viedokļiem – no däbiško tešību školäš un no vēšturiškāš školäš uzškätä. Škätotieš no pirmā viedokļä jūš ešät špējīgš uz cilvēkä šäprātä pämätä rädīt kätru brīdi tādäš tiešībäš, kādäš jūš vēlätieš. Turpretīm vēšturiškā školä noštājäš uz citä viedokļä- tiešībäš izceļäš nevienäm nemänot , bez šāpēm, tāpät kā välodä pārvēršäš un ättīštāš mierīgā evolūcijäš ceļā. Däbiško tiešību školä äbšolūtā


www.focusdep.com

B12

šäbiedrībäš izteiktie gribäš äkti. Välštš värä cenšotieš pē šäbiedrībäš läbklājībäš un mierä šädärbībäš kopdzīvē, är pävēlēm un äizliegumiem nošäkä šäbiedrībäš locekļu-cilvēku- därbībäš robežäš un viņu privāto interešu, ätkärībā no šäbiedrībäš interešēm, äpmēruš. Šo obligāto pävēļu un äizliegumu, šo välštš väräš izdoto šäištošo normu kopību, käš regulē cilvēku ārējo därbību un nošäkä viņu šävštärpējāš ättiecībäš, kā ärī


www.talkdep.com