suvenīriem piekrauto mitekli, tad tikai izbraukdams ormanī ar ļoti rāmu, vecu zirdziņu. Man vajadzēja laika, savienotu savu iedomu tēlu ar enerģijas pielādēto, zēniska paskata strupvārdaino motociklu, kas likās izkāpis nevis no tagadnes, bet nākotnes, kā Edvarda Virzas apdziedātais . Es pats jutos salīdzinājumā ar viņu aplam trausls, vārgs un vecmodīgi nosapņojies dīkdienis. Mani mulsināja ciemiņa savādais paņēmiens – nosviest
www.cyberdunk.com
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru